Latvijā jauna erotisko romānu autore: vai konkurente Karīnai Račko? (4)

Publiskojam fragmentu no intervijas!

KLIK: Vai Karīnai Račko ir uzradusies konkurente?

Konkurence ir dabiska un veselīga jebkurā biznesā un radošajā sfērā. Vai es sevi salīdzinātu ar Karīnu un teiktu, ka rakstu tāpat? Nekādā gadījumā. Tāpēc, ka mums, pirmkārt, ir atšķirīga dzīves pieredze un, otrkārt, vērtību sistēma. Bet ir saprotams, kādēļ sabiedrība vēlas mūs bāzt vienā maisā - tas ir dabiski, jo vidējais latviešu lasītājs šajā žanrā neko citu, izņemot “Saplēstās mežģīnes” un “Greja 50 nokrāsas”, nepazīst.

Šie ir divi spilgtākie un populārākie piemēri, tādēļ visos citos erotiskajos romānos automātiski tiek vilktas paralēles ar šiem literārajiem darbiem. Latvijā ir arī pa kādam citam erotikas autoram, bet viņi darbojas salīdzinoši klusi un neuzkrītoši.

Iespējams, kauns atzīt, ka raksta par seksu, bet varbūt izvairās no publicitātes un visām sabiedrības negācijām un samazgām, kas tēmas dēļ tiktu lietas pār viņu galvu. Tostarp panest visas negācijas. Ja kāds vārds sabiedrībā izskan skaļāk par pārējiem – vienalga, pozitīvā vai negatīvā kontekstā –, cilvēki to atceras. Tāpēc

man ienākt šajā tirgū un cerēt, ka netikšu salīdzināta ar Karīnu, ir naivi, jo viņai līdz šim Latvijā piederēja žanra monopols.

Kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ – tik mazā valstī kā Latvija būt otrajam pēc kārtas nozīmē vajadzību sevi pierādīt, lai izsistos un izcīnītu savu vietu zem saules. Grūti, bet ne neiespējami.

v

Ko tu nobeigumā vēlētos pateikt savas jaunās grāmatas potenciālajiem kritiķiem?

Kritiķi varētu mēģināt norādīt uz to, ka radusies disonanse starp žanru un tēmām, kuras es aktualizēju darbā. Kā romantiski erotiskā žanra darbā ir iespējams runāt par nopietnām, smagām tēmām? Tā taču ir literatūra izklaidei! Atbilde ir: arī erotiskā literatūra var būt pamācoša, izzinoša un nemaz ne tik sekla, kā sabiedrībā ir ierasts domāt. Starp vārdiem “sekss” un “izklaide” automātiski vienādības zīme nav liekama. Erotiskajam žanram ir plašs lasītāju loks, tā ir komerciāli izdevīga literatūra. Un ar šādas literatūras palīdzību var visefektīvāk nodot ziņojumu simtiem un tūkstošiem lasītāju. Sabiedrībā domas dalās – ir daļa, kas mani nesaprot un nemaz nemēģina saprast, un tie, kurus “Uguns un pulveris” ir aizķēris līdz sirds dziļumiem, liekot pārdomāt, ka šajā pasaulē nekas nav viennozīmīgs. Prostitūtas un “tikumīgās” – mēs visi esam cilvēki un visi esam pelnījuši mīlēt un būt mīlēti.

Pilnu interviju lasi šeit!