/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/10/18/14148061t1h6bf9.jpg)
Neticami, bet kādreiz tik slavenajai deju grupai “Pamatinstinkts” nākamgad aprit 30 gadi (to Ilze un Jānis Kalves dibināja 1993. gadā). Šogad ar savējiem vien zināmu atgriešanās “vilni” ballīti iegrieza “100. debija”, no jauna tiekoties uz Lielvārdes kultūras nama skatuves. Deviņdesmitie gadi arī šiem mūziķiem ir bijis mežonīgs laiks, ko lielā mērā definēja apkārt esošais jauniegūtās neatkarības haoss un pašdarbība. Taču, no otras puses, leģendāri stāsti nedzimst sterilā kārtībā, un izņēmums nav arī “Pamatinstinkts”.
1995. gads Latvijā bija ārkārtīgi kolorīts laiks. Deju mūzika kļuva par ļoti pieprasītu lietu. Kādas ir pašas trakākās atmiņas no tā laika, vai nāk prātā kāds īpašs gadījums?
Ilze:
Tajā brīdī bija saradušās daudzas jaunas mūzikas kompānijas, jo izrādījās, ka ar deju mūzikas izdošanu var labi nopelnīt.
Jauni albumi un izlases tika izdotas tik ātri, cik nu iespējams, prezentācijas notika viena pēc otras, stipro dzērienu tur netrūka.
Reiz Ķīpsalas hallē piedalījāmies koncertā, ko filmēja viena no komerctelevīzijām. Labu brīdi pēc uzstāšanās viens no mūsu dejotājiem sāka interesēties, vai mēs esam jau bijuši uzstāties vai ne...
Tobrīd bija sākusies arī latviešu tautas seksuālā atmoda, nakts koncertos/diskotēkās kļuva populārs striptīzs.