Sīmanis dzima 1951. gadā Cēsīs. Muzikālo izglītību nav ieguvis, bet ģitāras un ērģeļu spēli apguva pašmācības ceļā. Jau 1970. gados Sīmanis sāka sadarbību ar Arvīdu Ulmi, izmantojot viņa dzeju savās dziesmās.

Plašāku atpazīstamību H. Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad "Mikrofona dziesmu aptaujas" noslēguma koncertā izpildīja savu balādi "Ezers", kas ar savu skanējumu krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam ir ticis pārraidīts Latvijas Televīzijā.

Haralds Sīmanis bija viens no Latvijas savdabīgākajiem talantiem - tīrradnis, kā viņu savulaik nosauca Marģeris Zariņš.

Īpašo balss tembru nevar sajaukt ne ar vienu citu, lielai daļai klausītāju tam asociējoties ar astoņdesmitajiem gadiem. Taču tas nenozīmē, ka Sīmanis nav bijis gana aktīvs arī vēlāk.

Astoņdesmito gadu beigās Sīmanis it kā "pazuda" no lielās skatuves, lai strādātu un attīstītos individuāli, kam sekoja arī regulāras uzstāšanās baznīcās.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Sīmaņa tuvajiem un talanta cienītājiem!