Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā iepriekšējo svētku pieredzi, nolikumā paredzēts arī tas, ka biļešu tirgotājs nav tiesīgs piemērot pircējam papildus pakalpojuma komisijas vai administrēšanas maksu, internetveikala vai tirdzniecības platformas lietošanas maksu, maksājumu karšu apkalpošanas maksu vai jebkāda cita veida vai rakstura maksājumu, kā tikai biļetes nomināla vērtību par biļetes iegādi.

Kā norādīts atklātā konkursa nolikumā, pretendenti piedāvājumus var iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmu, līdz 2023.gada 10.janvāra plkst.13.

Lai nodrošinātu brīvu konkurenci, neradītu pretendentiem nevienlīdzīgus nosacījumus un nepamatoti nesašaurinātu pretendentu loku, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) rīkos iepirkuma konkursā ieinteresēto personu sanāksmi, kas notiks 2022.gada 5.decembrī Rīgā, Pils laukumā 4-1, vai tiešsaistē, sekojot līdzi saitei "ieej.lv/DzVXV". Sanāksmes mērķis ir iepirkuma pretendentu atlases prasību, tehniskās specifikācijas nosacījumu, piedāvājumu vērtēšanas kritēriju apspriešana.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā. Svētkiem gatavojas dalībnieki visās tautas mākslas jomās, kas aptver aptuveni 40 000 dalībnieku no visas Latvijas, kā arī ārvalstīs dzīvojošos latviešu tautas mākslas kolektīvus.

Publiskā tirdzniecībā tiks nodrošināts līdz 73% biļešu, savukārt līdz 25% biļešu iepriekšējā rezervācijā paredzēts tirgot svētku dalībniekiem un citos gadījumos, kas paredzēti XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumos. Līdz 2% no svētku pasākumu sēdvietu kopskaita paredzētas ielūgumiem gadījumos, ko paredz XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi.

Kopējais plānotais svētku biļešu apjoms ir ap 150 000 vienību. Plānotā biļešu cenu amplitūda ir no 7 līdz 100 eiro. Biļešu tirdzniecība paredzēta uz 23 līdz 24 Dziesmu un deju svētku pasākumiem. Minimālais plānotais pārdoto biļešu skaits ir 65 000, minimālie plānotie biļešu ieņēmumi ir divi miljoni eiro.

Konkursa tehniskajā specifikācijā arīdzan skaidrots, ka iepirkuma mērķis ir izvēlēties pretendentu, kas nodrošina Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību, administrēšanu un elektroniskās biļešu kontroles nodrošināšanas pakalpojumu, kas atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un tiks organizēts saskaņā ar svētku pasākumu norises plānu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2018.gadā tiesības tirgot biļetes uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem ieguva SIA "Biļešu paradīze". Tomēr LNKC konstatēja pakalpojuma sniegšanas pārkāpumus, jo "Biļešu paradīze" pircējiem piemēroja papildu komisijas maksu par interneta veikala izmantošanu, tādējādi iekasējot 76 512 eiro.

LNKC prasīja līdz 2018.gada 31.augustam šo naudu atmaksāt. Uzņēmuma vadība paziņoja, ka naudu neatmaksās, jo uzskatīja, ka LNKC pieprasītā summa ir bez pamatojuma.

Tomēr 2020.gadā LNKC un svētku biļešu tirgotājs "Biļešu paradīze" vienojās par izlīgumu Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības lietā.

Izlīgumu apstiprināja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Tas paredzēja, ka "Biļešu paradīze" atmaksās LNKC no Dziesmu un deju svētku biļešu pircējiem iekasēto naudu par interneta portāla "Biļešu paradīze" izmantošanu 76 513 eiro. Savukārt LNKC pēc naudas saņemšanas veiks 90 769 eiro apmaksu par biļešu tirgotāja sniegtajiem pakalpojumiem, izplatot biļetes uz svētku pasākumiem.