Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Nomirt amerikāņu stilā jeb oda skumjām, priekam un dzīves svinēšanai

Foto: mojahata/Shutterstock

Lielu daļu no mūsu dzīves nosaka vairāku gadsimtu laikā iesakņojušās tradīcijas. Bieži vien, svinot savu dzimšanas dienu, kāzas vai valsts svētkus, balstāmies tieši uz šo svētku svinēšanas tradīcijām. Mēs diezgan reti paši pieņemam lēmumus par to, kā atzīmēsim svētkus vai dažādus svarīgus notikumus gan mūsu, gan arī mūsu tuvinieku dzīvē.

Iespējams, nevienam nepatīk par to domāt, tomēr arī veids, kā cilvēki tiek godināti pēc nāves ir iesakņojies gan latviešu, gan arī citu tautu kultūrās. Laikam plūstot, Latvijā ir pastāvējušas dažādas mirušo apbedīšanas un pieminēšanas tradīcijas. Tās vijušās cauri gadsimtiem, daļa ir palikušas teju nemainīgas, dažas laika gaitā ir aizmirstas, mainījušās vai arī radušās no jauna.

Bēres mūsdienās ikvienam visbiežāk saistās ar apbedīšanas biroju un dārgu koka zārku, ērģeļu mūziku un klusām sērām. Tas ir tradicionāls, mūsu kultūrā iesakņojies veids, kā mēs atvadāmies no saviem tuviniekiem. Bērēm seko klusas sēras.

Bet vai tiešām viss vienmēr ir tik ierasti un mēs neko nevaram mainīt?

Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā garīgās veselības institūta datiem, bailes no nāves ieņem otro vietu ASV populārāko fobiju sarakstā. Vidēji katru dienu ASV mirst 6800 cilvēki, tomēr runas par nāvi sabiedrībā joprojām ir tabu.

2018. gadā Šveices sociologs Bernards Kretazs rīkoja pasākumu, kur svešinieku grupa sapulcējās kafejnīcā un vairākas stundas runāja par nāvi. Šī ideja šobrīd ir kļuvusi par globālu kustību, kas tūkstošiem cilvēku devusi iespēju atklāti, bez aizspriedumiem runāt par jautājumiem, kas ir saistīti ar nāvi.

Līdzīgi arī HBO dokumentālā filma “Alternate Endings: Six New Ways to Die in America” (“Seši jauni veidi, kā nomirt amerikāņu stilā”), kas skatāma arī LMT viedtelevīzijā, mums stāsta par cilvēkiem, kas izvēlējušies gan smeldzīgus un emocionālus, gan arī radošus dzīves beigu rituālus, kas atspoguļo viņu tuvinieku vajadzības, cerības un sapņus.

Kāds no varoņiem, lai pagodinātu mirušo un viņa dzīvi, piemiņas un bēru vietā izvēlas svinības. Viena no filmas varonēm Sāra atklāj, ka viņas tēvam vienmēr patika ideja par kosmosa ceļojumiem. Sāra vēlas, lai viņas tēva pelni tiktu nosūtīti kosmosā ar NASA raķetes palīdzību. Viņas ģimene pievienojas 45 citām ģimenēm Ņūmeksikā, lai skatītos, kā viņu tuvinieku kremētās mirstīgās atliekas gaviļu pavadībā paceļas kosmosā.

“Mans novērojums par to, kā mirst cilvēki Amerikā, ir tāds, ka viņiem nav dota iespēja piedalīties šajā procesā. Man tas ļoti traucē. Tā ir mana nāve, nestāstiet man, kas man jādara”, stāsta vēl kāds no filmas varoņiem.

HBO dokumentālā filma “Alternate Endings: Six New Ways to Die in America” (“Seši jauni veidi, kā nomirt amerikāņu stilā”) nav tikai stāsts par nāves rituāliem un ieražām, bet oda skumjām, priekam un dzīves svinēšanai.

Iepazīstoties ar katra stāsta varoņiem, mēs uzzinām arī par izturēšanos vienam pret otru, kad kāda tuvinieka nāve ir nenovēršama. Skumjas un bažas ir klātesošas, taču filmas varoņi gan joko un smaida, gan cenšas saglabāt ierasto dzīves ritmu vai, piemēram, pavada vairāk laika ar saviem mazbērniem. Kāds cits arī ironiski pajoko par gaidāmo nāvi.

Dokumentālā filma ir kā atgādinājums ikvienam no mums, ka mūsu dzīve ir arī nepārtrauktu zaudējumu un ieguvumu cikls, tas ir stāsts par cilvēku siltumu un mīlestību vienam pret otru. Katrs varonis un viņa dzīvesstāsts dod mācību arī ikvienam no mums.

Šie nav stāsti par drūmumu un nolemtību, bet gan par cieņu pret sevi un saviem tuviniekiem. Tā vietā, lai pakļautos nolemtībai, stāstu varoņi ir izvēlējušies baudīt sev atvēlēto laiku un samierināties ar nenovēršamo.

Šie stāsti noteikti ir saistīti arī ar pārliecību, ka nāve ir tikai viens mirklis bezgalīgajā dzīves nepārtrauktībā.

Lai gan nāve ir neizbēgama, tomēr nav neviena iemesla, kāpēc mēs to nevarētu padarīt tikpat skaistu kā mūsu dzīvi!

Dokumentālās filmas reklāmas rullītis:

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Nepalaid garām!

Uz augšu