Pēc Itālijas ziņu aģentūras ANSA ziņojuma par viņas nāvi Sandžuliāno rakstīja: “Ardievas sudraba ekrāna dīvai, kas vairāk nekā pusgadsimtu bija Itālijas kino vēstures galvenā varone. Viņas šarms paliks mūžīgs.”

Lolobridžida ir piedalījusies gan Itālijas un Francijas, gan arī Holivudas filmās. Pazīstamākās no tām: “Fanfans Tulpe” (“Fanfan la Tulipe”, 1952), “Nakts skaistules” (“Les Belles de nuit”, 1952), “Pasaules skaistākā sieviete” (“La donna più bella del mondo”, 1955), “Parīzes Dievmātes katedrāle” (“The Hunchback of Notre Dame”, 1956) un citas.

Vēlāk Lollobridžida filmējās retāk, attīstot savu fotogrāfes karjeru. 70.-tajos gados viņa izraisīja sensāciju, publicējot ekskluzīvu interviju ar Fidelu Kastro. Aktīvi atbalstījusi itāļu izcelsmes amerikāņu intereses, it īpaši Nacionālo Itālijas Amerikas fondu (NIAF). 2008. gadā viņa saņēma NIAF balvu par mūža ieguldījumu. 2013. gadā Lolobridžida pārdeva savu juvelierizstrādājumu kolekciju un ziedoja teju 5 miljonus ASV dolāru cilmes šūnu terapijas pētījumiem.

Lolobridžida apbalvota ar augstāko Itālijas ordeni “Par nopelniem Itālijas Republikas labā”, kā arī ar Francijas apbalvojumiem - Goda Leģiona ordeni un Mākslas un literatūras ordeni.

Aktrise saņēmusi vairākas Itālijas kinobalvas, trīs reizes bijusi nominēta Zelta globusa balvai un vienu reizi - BAFTA kino balvai. 2018. gadā viņai piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā.

Lolobridžida darbojusies arī kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) labas gribas vēstniece.