Rīgas domē šodien organizētajā preses konferencē Domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA) uzsvēra, ka Rīgas pilsēta jau ir apliecinājusi savas spējas esošu kultūras ēku: teātru, Latvijas Nacionālās Mākslas muzeja, kā arī Dziesmu un deju svētku estrādes pārveidošanā, piebilstot: "Nu šiem objektiem steidz pievienoties unikāls un starptautiski nozīmīgs projekts – Rīgas Filharmonija."

Tā kā izsludinātais konkurss ir starptautiska mēroga, arī tā žūrijā darbosies starptautisks speciālistu loks Latvijas Arhitektu savienības valdes un Nacionālās arhitektūras padomes locekļa, Gata Didrihsona vadībā. Žūrijā strādās Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas Arhitektu dienesta vadītājs Pēteris Ratas, arhitekte Liene Griezīte un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Indra Purs.

No ārvalstu speciālistiem darbam žūrijā piesaistīti Igaunijas Arhitektu savienības valdes locekle Katrīna Kova, Lietuvas arhitektu savienības biedrs, Lietuvas Kultūras ministrijas padomes loceklis Rolands Palēks un arhitekts Deivids Kuks, Vācijas, kā arī Britu Karaliskās arhitektu asociācijas biedrs, kurš projektējis Ventspils koncertzāli "Latvija". Mūzikas nozari žūrijas komisijā pārstāvēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina, VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis, kā arī diriģents un menedžeris Aivars Mē (Igaunija). Kā žūrijas papildspēks pieaicināts arī Latvijas Arhitektu savienības prezidents, arhitekts Juris Poga.

Uz TVNET jautājumu, vai līdz konkursa oficiālai izsludināšanai ir fiksēta profesionāļu interese par dalību tajā, J. Poga atbildēja: "Interese ir, un samērā tieša. Nebija nemaz tik viegli atrast kolēģus, īpaši ārzemju, kuri nāktu strādāt žūrijā. Jo tika uzrunāti tikai tādi arhitekti, kuriem ir pieredze darbā ar koncertzālēm, konkrēti, ar to pārbūvēm. Tomēr izdevās atrast tādus speciālistus, kuri bez pārdomāšanas apstiprināja, ka piedalīsies žūrijā. Līdz ar to, tas varbūt nav tiešs, drīzāk pastarpināts rādītājs, ka par šo konkursu jau zina un interese ir."

Konkursa dalībnieki aicināti projektēt Rīgas Filharmonijas ēku Rīgas vēsturiskajā centrā, Kronvalda parkā, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā. Metu konkursa mērķis ir iegūt labāko, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātāko, ilgtspējīgāko Rīgas Filharmonijas ēkas un pieguļošās ārtelpas projektu, kas organiski iekļaujas pilsētvidē.

Konkursa pirmajā kārtā tiks atlasītas sešas metu idejas, to autori piedalīsies konkursa 2. kārtā. Kopējais metu konkursa atlīdzību fonds par dalību konkursa 2. kārtā ir 180 000 eiro, godalgu fonds 2. kārtā ir 60 000 eiro.

Pēc konkursa izsludināšanas, reģistrējoties konkursa mājaslapā, interesentiem tiks nosūtīta saite ar konkursa nolikumu un papildus informāciju. Metu konkursa vietas apskate notiks 15. februārī plkst. 12.00 Rīgas Kongresu namā, K. Valdemāra ielā 5, Rīgā.

Pēc līguma noslēgšanas ar konkursa uzvarētāju divu gadu laikā varētu būt gatavs Rīgas filharmonijas projekts, 2026.gadā pašvaldībai un valstij būtu jāvienojas par būvniecības finansēšanu, bet 2027.gadā tiktu sākta pati būvniecība.

Gatavojot dokumentāciju koncertzāles metu konkursa izsludināšanai, darba grupa, kuras sastāvā ir pārstāvji no organizācijām, kas nākotnē būs koncertzāles lietotāji, – VSIA "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris", Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends un VSIA "Latvijas Koncerti" –pieņēma lēmumu, ka nepieciešams skaidrs un starptautiski atpazīstams nosaukums, tādēļ turpmāk Nacionālās koncertzāles Rīgā projekta nosaukums būs "Rīgas Filharmonija", līdzīgi, kā tas ir citās Eiropas pilsētās.