“Tāpēc bija uztaisīta speciāla klope – mēs viens uz otru kaut kā cemmējāmies visu rītu. Bija arī stikla burka – sitama, neplīsa, pret dēli dauzījām un neplīsa. Vajadzēja to stiklu šķindoņu, un tā nesanāca beigās,” viņš atceras. Šipkēvics piebilst, ka uz radio pat zvanījuši un jautājuši – kas notiek ēterā, – tik ticami tas bijis. Savukārt visas sabiedrības interese labi parādījusies melnā humora topa izveidē. “Mēs tēmu uzdevām, kaut kādus dažus savus piemēriņus, pēc tam Zeibots sēdēja pie telefona blakus un pieņēma jokotāju zvanus. Visi tie joki nāca iekšā stundas laikā karstajā līnijā,” atceras Freidenfelds.
“Par tiem statistiem arī leģendas, – kas tie bija.
Mums statisti bija Artūrs Skrastiņš un Andris Keišs. Viņi bija studenti savā laikā.
Viņi nāca pāris nedēļas no vietas, tēloja publiku un smējās,” interesantā faktā dalās Freidenfelds. Tomēr, kā daudzas lieliskas lietas, arī “Radio SWH”, kas šogad svin 30. gadu jubileju, “Bē Bē Brokastis” beidza pastāvēt. “Mēs izlikāmies, ka viss bija kārtībā, bet nebija jau īstenībā vairāk kārtībā,” saka Freidenfelds, piebilstot, ka varējuši beigt vadīt raidījum pat mazliet ātrāk.
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.