"Dziesma tapa pagājušajā gadā – kā rudens un ziemas sentiments, taču vienlaikus tā ir metafora cilvēciskajām attiecībām, jo ticu, ka mums katram dzīvē ir kāds, kuru gaidīt, – piemēram, cilvēku, kurš atgriezīsies no citām zemēm, vai vienkārši mīļu cilvēku. Tāpēc ceru, ka ikviens klausītājs šajā alegorijā sadzirdēs sev domāto vēstījumu. Ar šo dziesmu atkal aktivizējam "Triānas parku" un gatavojamies vasaras sezonas koncertiem. Domāju, ka arī vasarā varēsim dziedāt šo dziesmu, jo, kā zināms, vasara vienmēr beidzas ar rudeni, un tad jau rudens atkal gaidīs ziemu," mūziķe piebilst.

Ar jauno sacerējumu grupa turpina iet iesākto ceļu, kuru aizsāka ar iepriekšējām dziesmām – piemēram, "Mālos pelēkos", kura, pēc Agneses vērtējuma, klausītājos izraisīja daudz sentimentālu emociju.

Dziesmas videoklips tapis Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcā, kas ir viena no vecākajām baznīcām Zemgalē un kultūrvēstures piemineklis. "Man ir ļoti liels prieks, ka varējām filmēt tieši šeit, un saku īpašu paldies arī videoklipā redzamajiem cilvēkiem, kuri ikdienā aktīvi iesaistās Jelgavas novada kultūras norisēs. Ar šo klipu vēlamies parādīt arī gadskārtu un gadu ritējumu un to gaidīšanas prieku. Mums ļoti paveicās, ka klipu paguvām nofilmēt pagājušajā rudenī, kas bija ļoti skaists un piedod attēlam īpašu gaisotni. Pie tam rudens ir mans mīļākais gadalaiks," stāsta Agnese. “Man pašai videoklipu veidošana ir pārvērtusies par simbolisku komunikāciju, lai es labāk varētu uzsvērt to, kas tiek vēstīts dziesmā."

Pie dziesmas ieraksta un aranžijas strādājis Kristaps Ērglis un Agneses kolēģi no "Triānas parka", savukārt videoklipa filmēšanā Agnese sadarbojās ar savu ilggadīgo cīņubiedru Ivaru Burtnieku: "Ar viņu savulaik Mūzikas ierakstu gada balvā "Zelta mikrofons" saņēmām balvu nominācijā "Gada labākais videoklips", un arī pie šī klipa režijas strādājām kopā."