Turēt aktieri uz asmens

Saruna ar drāmas “Mātes piens” režisori Ināru Kolmani
Toms Treibergs
, TVNET kultūras redaktors
Foto: Jānis Škapars, TVNET

Trešdien, 1. februārī, kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē pirmizrāde režisores Ināras Kolmanes laikmeta drāmai "Mātes piens", kas veidota pēc rakstnieces Noras Ikstenas tāda paša nosaukuma romāna. Darbs ir tulkots jau aptuveni 28 valodās, un, kā mūsu sarunā norādīs pati Ināra, grāmatas panākumi "iet pa priekšu filmai", paverot daudzas iespēju durvis.

Ināras Kolmanes filmogrāfijā ir vairāk nekā 15 darbi, viņa ir filmu studijas "DEVIŅI" līdzīpašniece un radošā direktore. 1994. gadā absolvējusi Sanktpēterburgas Teātra, mūzikas un kino institūta režijas fakultāti un piedalījusies daudzos starptautiskos režijas kursos un meistarklasēs. Eiropas Kino akadēmijas locekle 2018. gadā saņēma Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" par labāko pilnmetrāžas filmu. Tā tika piešķirta par dzejnieces, tulkotājas un rakstnieces Vizmas Belševicas atmiņās balstīto drāmu "Bille".

Attiecības un konfliktus starp padomju varu un privāto cilvēku dzīvi un nosacīto brīvību režisore pētījusi dokumentālajās filmās "Mans vīrs Andrejs Saharovs" (2006, "Lielais Kristaps" par labāko dokumentālo filmu), "Pretrunīgā vēsture" (2010) un "Dubultā dzīve. Sekss un PSRS" (2018). Vēl bez "Billes" attiecības starp vairāku paaudžu sievietēm Ināra pētījusi dokumentālajās filmās "Ručs un Norie" (2015, četras "Lielā Kristapa" balvas) un "Sarmītes" (2001).

Sarunā ar presi kinoteātrī "Splendid Palace" tu minēji, ka "Mātes pienu" izlasīji vienā naktī. Vai tas nozīmē, ka nevarēji atrauties no grāmatas, vai arī tas bija bezmiega periods?

Grāmatu man uzdāvināja Nora, ar Arvi (filmas scenārija autors, Ināras vīrs Arvis Kolmanis – T.T.) bijām uz tās atvēršanu. Grāmata mani ļoti aizrāva. Gan valoda, gan sižets, viss kopumā. Tāpēc arī vienā rāvienā tā tika izlasīta, nevarēju nolikt malā.

Mēdz teikt, ka ir "sieviešu literatūra" un literatūra, kas tēmēta vairāk uz lasītājiem vīriešiem. Ja kāds apgalvotu, ka Noras romāns ir sieviešu literatūra, tu piekristu?

Nē. Es zinu ļoti daudzus vīriešus, kuri ir lasījuši šo grāmatu un, zinot, ka es taisu filmu, ir ar mani runājuši par to, ka viņiem šis romāns ļoti patīk. Arī jau gados nobrieduši vīrieši, ne tikai jauni cilvēki. Es nedalītu literatūru tajā, kas domāta sievietēm un tajā, kas vīriešiem. Ir laba literatūra un ne tik laba literatūra. Tāpat ir ar kino.

Nepalaid garām!

Uz augšu