Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Filma, bez kuras nav iedomājama Valentīndiena. "Titānikam" - 25 gadi (4)

Raksta foto
Foto: publicitātes

​Apritējuši 25 gadi, kopš režisora Džeimsa Kamerona leģendārais ekrāna mīlasstāsts “Titāniks” kļuva par neatņemamu Visu mīlētāju dienas tradīciju. Arī šis gads nav izņēmums.

Kas gan ir Valentīndiena bez Leonardo di Kaprio un “Titānika”? Mūsdienīgais Romeo un Džuljetas mīlasstāsts jau 25. gadu godam izturējis laika pārbaudi. Atzīmējot gadadienu kopš režisora Džeimsa Kamerona slavenās filmas iznākšanas, “Titāniks” ne tikai atgriežas kinoteātros, bet tai radīts pavisam jauns reklāmas rullītis un plakāts. 

Ilgi pirms filmas iznākšanas smeldzīgā Titānika traģēdija jau daudzkārt bija pārdzimusi grāmatās, lugās, izstādēs un dokumentālajās filmās. Stāsts par šķietami nenogremdējamo milzu laineri, kurš nogrima saltajos Ziemeļatlantijas ūdeņos 1912. aprīlī, dzelmē līdzi aizraujot 1500 cilvēku dzīvības, fascinēja ļaudis visā pasaulē. Un kurš gan būtu domājis, ka cilvēki arvien bija izslāpuši pēc jaunas stāsta versijas!

1997. gadā uzņemtais “Titāniks” bija dārgākā tolaik uzņemtā filma – tās budžets pārsniedza 100 miljonus. Tomēr peļņas ziņā varenais “Titāniks” izrādījās nenoslīcināms – tas nopelnīja iespaidīgus divus miljardus dolāru un no 1998. līdz 2010. gadam kļuva par nepārspētu vispasaules kases grāvēju.

Stāsts par jaunajiem mīlētājiem Rozu un Džeku atstājis dziļu iespaidu kinematogrāfijas vēsturē. Vairākas filmas ainas kļuvušas par simbolu kvēlai, patiesai mīlestībai, kas neparedzamās dabas priekšā tā arī paliek nepiepildīta.

Jauniņā Leonardo di Kaprio pārliecinošais tēlojums, protams, nespēj atstāt vienaldzīgu, tomēr tas nav vienīgais “Titānika” veiksmes faktors. Būtiski, ka vairāku filmā redzamo tēlu prototips veidots, iedvesmojoties no cilvēkiem, kas reiz patiesi atradušies uz kuģa klāja un uz savas ādas pārdzīvojuši traģiskos 1912. gada nakts notikumus.

Foto: kadri no filmas "Titāniks"

Pārsteidzoši, ka režisors Džeimss Kamerons pats 12 reižu nolaidās okeāna dzelmē līdz Titānika vrakam, lai iemūžinātu kadrus, kas vēlāk tika iekļauti filmā. Iespaidīgais skats un traģēdijas apmērs Kameronu tik ļoti aizkustināja, ka reiz pēc ieniršanas viņš pat izplūda asarās. Beigu beigās režisors pavadīja vairāk laika nogrimušajā Titānikā nekā pirms 85 gadiem tā pasažieri uz klāja.

Savukārt leģendārā skaņu celiņa “My Heart Will Go On” izpildītāja Selīna Diona sākotnēji atteicās izpildīt filmas tituldziesmu. Lai cik neticami tas šobrīd šķistu, melodija, kas kļuva par Selīnas Dionas karjeras lielāko hitu, dziedātājai iesākumā nešķita gana laba. Viņas vīram un menedžerim Renē Andžilam izdevās dziedātāju pārliecināt vismaz vienreiz pamēģināt to nodziedāt, un pietika tikai ar vienu reizi ierakstu studijā, lai balāde aizsāktu savu uzvaras gājienu.

Tāpat interesanti, ka Džeimss Kamerons bija uzņēmis vēl vienu filmas beigu versiju. Ikviens atceras leģendāro ainu, kur Roza, būdama jau astoņdesmit gadu veca, dodas uz kuģa klāju un okeāna dzīlēs iemet tik daudzu iekāroto kaklarotu. Taču izrādās, ka režisoram bija padomā arī cits scenārijs. Otrajā versijā Roza vēlas iemest kaklarotu ūdenī, taču ekspedīcijas organizators Broks to pamana. Roza cenšas izskaidrot viņam savu rīcību un to, kādēļ Broka plāns atrast dārgakmeni ir tukšs un nevērtīgs. “Vienīgi dzīvībai ir cena, un ik diena nedrīkst tikt pavadīta veltīgi” – to sacīdama, Roza iemet kaklarotu ūdenī. Atmetis plānu kļūt bagāts, Broks uzlūdz Rozas mazmeitu Liziju uz deju, lai nosvinētu dārgumu medību noslēgumu.

Latvijas skatītāji savos TV ekrānos filmu varējuši vērot kopš 2001. gada, kad to pirmo reizi translēja kanāls TV3. No tā laika “Titāniks” ir teju neatņemama Valentīndienas tradīcija. Arī šogad šī tradīcija netiks lauzta – 12. februārī plkst. 20.30 filma būs redzama TV3.

Uz augšu