"Biju pārbijies!" Normunds Rutulis atminas pirmo tikšanos ar maestro Raimondu Paulu

Sejas.lv
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: publicitātes

Dziedātājs, radio un mūzikas producents Normunds Rutulis par zīmīgu personu savā dzīvē uzskata maestro Raimondu Paulu, ar kuru kopā koncertējuši un ierakstījuši vairākus albumus. “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņš dalās atmiņās par pirmo koncertu kopā ar maestro un kā tajā vispār nokļuvis. “Viņš ir gluži kā tāds muzikālais krusttēvs man,” par Paulu saka Rutulis.

Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Rutulis, kurš darbojas arī “Radio SWH”, apstiprina, ka, bez šaubām, maestro loma viņa dzīvē ir zīmīga. “Beidzamajā laikā, dziedot 21 gadu veco “Lakstīgalu”, kur trešais pantiņš vēsta – “ak, likteni, mans labais, tev gribu pateikties”, - es neviļus iedomājos tieši maestro Paulu. Paldies dievam, ka tā ir sanācis. Ir jau pat anekdotes par to, ka maestro ir mūsu popmūzikas dievs, tam nevar nepiekrist. Tā ir sanācis, ka mūsu ceļi visu laiku ir veduši kopā kopš 1994. gada.”

Rutulis atminas, ka viss sācies ar uzaicinājumu piedalīties Raimonda Paula mūziklā “Zaļā jumprava”, kurā bez koriem un solistiem Guntara Vētras, Ievas Paršas un Aijas Kukules bijusi vieta vēl vienam. Profesors Arvīds Platpers jautājis Vētram, vai nav pazīstams kāds bez akadēmiskās muzikālās izglītības, kurš šo lomu varētu izpildīt. “Tā es atnācu. Vēl nesen, satiekot Arvīdu Platperu, viņš atcerējās šo momentu un pirmo mēģinājumu  vienā no Mūzikas akadēmijas auditorijām,” atceras dziedātājs.

Platpers sarunā arī atcerējies, ka pirmajās piecās minūtēs novērojis Rutuļa satraukumu un nodomājis, ka viņš neko neprotot.

“Es tiešām biju pārbijies – pirmo reizi mūžā un ar maestro,” stāsta Rutulis.

Tomēr pēc brīža kaut kā savācies un viss nostājies savā gultnē. “Pēc šī koncerta maestro paspieda man roku, sakot, ka tas bija pieklājīgs priekšnesums, un tā mēs arī iesākām,” atminas Rutulis.

Atzīmējot "Radio SWH" trīsdesmitgadi, arī nākotnē raidījuma ietvaros plānots tikties ar radošām un spilgtām personībām, kas gadu gaitā būvējušas radio tādu, kādu dzirdam to šodien.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu