No ceturtdienas līdz 26. februārim norisināsies 73. Starptautiskais Berlīnes kinofestivāls. 

Mūziķis Kārlis Auzāns iepazīstina: "Berlīnē kopā ar "Melo-M" prezentēsim gan manu rakstīto mūziku, gan citus populārus kinomūzikas skaņdarbus: atskaņosim gan ar "Lielo Kristapu" godalgoto mūziku no kinofilmas "Medības", AKKA/LAA Bezgalības balvu ieguvušo mūziku no režisora Vitālija Manska filmas "Saules staros" un citus darbus."

Mūziķis komponējis mūziku visās trijās Baltijas valstīs uzņemtām filmām, tostarp "Snaudošais zvērs" (Tagurpidi torn, rež. Jāks Kilmi), "Gads pirms kara" (rež. Dāvis Sīmanis), "Gorbačovs. Paradīze" (Gorbachev. Heaven, rež. Vitālijs Manksis) "Emīlija. Latvijas preses karaliene" (režisoru kolektīvs), "Geparda dzimšana" (The Birth of The Leopard, rež. Luidži Farlioni), "Ko zina klusā Gerda" (rež. Jevgēnijs Paškēvičs), "Dzimtene" (Gimtine, rež. Toms Vengris) un citām.

Lai uzzinātu Kārļa Auzāna pieredzi kinomūzikas veidošanas un izplatīšanas procesā, TVNET sazinājās ar mūziķi un aicināja viņu uz īsu sarunu.

Vērojot to, kādā līmenī šobrīd ir attīstījusies kinoindustrija ar dažādajām tehniskajām iespējām, šķiet, ka mūzika ir palikusi par pēdējo cietoksni, kurā vēl ir sajūtams zināms autentiskums – proti, ka visu tomēr dators un programmatūras nevar izdarīt.

Tas ir plašs jautājums: ko nozīmē autentisms? Es teiktu tā, ka kino ir vēl pēdējā vieta, kur cilvēki var izbaudīt arī kaut ko no klasiskās mūzikas skanējuma un to izdarīt, teiksim tā, masveidā. Tas ir būtiskākais, ka ar kino mūzikas palīdzību daudzi iepazīstas ar to, ko šis skanējums nozīmē un kāds tas var būt. Ar lielā ekrāna palīdzību tu dabū pieeju pie cilvēka, kas neklausās šādu mūziku ikdienā. Daudzi cilvēki kinoteātrī izdzirdējuši kādu simfonisku vai kamermūzikas skaņdarbu, un beigās viņus vispār ieinteresē tāds žanrs, kas nav ikdienas radio formāts.

Par to, kā strādā mūzikas menedžments koncertdzīves veidošanā un albumu ierakstīšanā, es pieļauju, daudziem ir aptuvena nojauta. Kāds ir tehniskais mehānisms kinomūzikas veidošanā – vai tu iepazīstini ar savu portfolio iespējamos sadarbības partnerus, vai arī viņi paši atrod tevi?

Esmu ļoti daudz rakstījis mūziku Latvijas kopražojumiem ar dažnedažādām valstīm. Būtiskākais apstāklis šeit ir tāds, ka es esmu resurss no Latvijas, bet man ir jāstrādā ar režisoriem un producentiem no citām valstīm. Man tas ir ļoti interesanti, jo katrs režisors ir pilnīgi cita personība, ar pilnīgi citu redzējumu, savu pieredzi, kāda viņam ir bijusi arī muzikālā ziņā. Tādēļ man vienmēr ir jāizprot, ko tad režisors vēlas dzirdēt savā darbā. Tas ir mans galvenais uzdevums – nolasīt šīs vajadzības un saprast to, kas organiski iederas konkrētajā darbā. Pēdējā laikā manas sadarbības ir izveidojušās tā, ka mani uzrunā kinovides profesionāļi, kuri ir dzirdējuši manu mūziku un uzskata, ka tā iederētos arī viņu jaunajā projektā. Tūlīt būs pabeigta viena sadarbība ar Poliju, atlikuši pēdējie metri. Tad jāķeras pie darba Somijas un Kanādas kopražojumā. Tā būs filma par Krieviju. Tādējādi mana iesaiste šajos projektos jau kļūst neatkarīga no Latvijas filmu industrijas un tās ražotājiem. Latvijā kinoļaužu loks jau man ir zināms.

Jāsecina, ka tavai vizītei Berlīnē zināma uzmanības daļa būs pievērsta iespējamas jaunas sadarbības veidošanai?

Protams, tas tiešām vienmēr priecē, kad tavu mūziku sadzird un tā liekas interesanta. Man ļoti patīk princips, ka es pabeidzu radīt kādu darbu, kurš ir radies vispār kaut kur pilnīgi citur, citā valodā un ar savādākiem izteiksmes līdzekļiem. Tas man ir arī izaicinājums, izprast, kas tad konkrētā darba noslēgšanai ir nepieciešams tieši muzikāli. Jo mūzika jau visur, lielos vilcienos, ir viena valoda, kaut arī filmā runā dažnedažādās valodās.

Latvija kopā ar Baltijas kaimiņvalstīm būs Berlināles ietvaros notiekošā Eiropas Filmu tirgus / European Film Market (EFM) uzmanības centrā – no 17.02. līdz 22.02. notiekošajā programmā "Baltic Countries in Focus".

Kā uzsver Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Baltijas valstu kino nozaru un institūciju pieredzē šis ir pirmais tik augsta līmeņa sadarbības pasākums – kopīga platforma vienā no svarīgākajiem Eiropas kinofestivāliem, iespēja pozicionēt Baltiju kā spēcīgu kinomākslas un profesionālu kino ražošanas reģionu, popularizēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurētspēju Eiropas mērogā un vēl plašāk.