“Kad iemet tevi ūdenī – jāpeld.” Gustavs Terzens par darbu radio un pirmo balsi roka viļņos

“Pats sākums, pati iniciācija bija ļoti izšķiroša,” raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei saka Terzens. Viņš atceras, ka pirms 20 gadiem “Radio SWH” lielajā studijā Jānis Šipkēvics piešķīris ētera laiku. “Viņš iedeva izmēģinājuma laiku mums sestdienās un svētdienās no 19 vakarā līdz 22 un teica: “Ja tu kādu auditoriju panāksi, varbūt dabūsi darbu.” Tad es tos divus mēnešus spiedu kaut ko ārā,” atminas Terzens. Tomēr, pieņemot pavisam spontānus lēmumus, viņam tika piedāvāts laiks “Radio SWH Rock” viļņos.

Terzenam tad bijuši 20 vai 21 – jauniņais starp radio personībām. “Es atceros, ka otrs trauksmainākais spilgtais ētera piedzīvojums bija šis ēters pēc Līgo svētkiem 2003. gadā – es iznācu ēterā, un es biju pirmā dzīvā tiešā ētera balss “Radio SWH Rock”,” stāsta Terzens,

“Rokas drebēja, pogas juka, es vēl nemācēju to formulu vadīt, bet, nu, tad, kad iemet tevi ūdenī, – jāpeld, un es diezgan ātri iemācījos peldēt.”

Taujāts par to, kādi bija lielākie nedarbi radio, Terzens atceras: “Vienreiz es nezināju, ko darīt, jo ziņu lasītājs “izbeidzās” ziņu laikā. Viņš vienkārši aizmiga.” Kādā citā reizē pie Terzena ētera laikā ieradies tā laika “Radio SWH” vadītājs Zigmars Liepiņš. “Atveras durvis un garajā mētelī ar brillēm uz acīm, ar to nopietno seju, ar to noliekto zodu Zigmars Liepiņš parādās, un es domāju – viss, man aukstas kājas. Viņš tā: “Nē, viss labi, bet, nu zini, dažreiz izskaiti līdz 10, pirms ej ēterā, labi? Bet viss “okay”.” Pagriežas un aiziet. Un es tagad domāju - kādi secinājumi man jāizdara? Ko es izdarīju? Viņš nepaskaidroja. Izskaitīju līdz 10 un atgriezos ēterā,” atminas Terzens.

Atzīmējot "Radio SWH" trīsdesmitgadi, arī nākotnē raidījuma ietvaros plānots tikties ar radošām un spilgtām personībām, kas gadu gaitā būvējušas radio tādu, kādu dzirdam to šodien.