📽 Vēsturisks mirklis, kurā Marija Luīze Meļķe atsakās no #LielaisKristaps labākās aktrises statuetes par lomu filmā "Neona pavasaris", jo valsts atsakās pasargāt visas ģimenes.

Paldies vēlreiz par šo drosmīgo un iedvesmojošo soli. 🙏🙏🙏 pic.twitter.com/augS6nUkPj

— dzīvesbiedri (@dzivesbiedri) February 27, 2023

Foto: Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps"

"Filma "Neona pavasaris" bija mana pirmā kino pieredze, es nezināju, vai vispār ko varu nospēlēt. Tas, ko centos darīt, manā iekšējā vārdnīcā nebija tik daudz saistīts ar augstu aktiermeistarību. Es centos cilvēcīgi izrādīt cieņu tai cilvēku dzīves pieredzei, kuru attēloju. Šo ņemot vērā, būtu liekulīgi no manas puses vienkārši pateikt visiem paldies un nepateikt, ka mūsu valstī ir pienācis laiks pieņemt Dzīvesbiedru likumu," sacīja Meļķe, paužot pateicību ģimenei un draugiem par atbalstu, kā arī filmas komandai - par uzticēšanos un žūrijai - par novērtējumu.

"Es ceru, ka nevienam tā nenolasīsies kā augstprātība, jo patiesībā man ir ļoti žēl, ka nevaru pieņemt šo "Lielo Kristapu". Tas ir valsts līmeņa apbalvojums par darbu filmā, kurā es attēloju meiteni, kādu realitātē šī valsts atsakās aizstāvēt. Tas [balvas pieņemšana] no manas puses būtu liekulīgi."

Pats kultūras ministrs Nauris Puntulis uz apbalvošanas ceremoniju šķietami nebija ieradies, tāpēc Meļķe lūdza pasākuma vadītājus viņam nodot "Lielā Kristapa" statueti, lai tā glabājas pie viņa, "kamēr situācija nemainās".

Publika Meļķes uzrunai veltīja stāvovācijas. 

Aktrise savā uzrunā norādīja, ka filmā spēlē varoni, kuru Latvijas valsts pašlaik atsakās atbalstīt, un tādēļ, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums, Marija Luīze Meļķe savu "Lielā Kristapa" statueti nepieņems.

— 100gkultūras (@100gkulturas) February 26, 2023

Marija Luīze Meļķe nepieņem Lielo Kristapu par viendzimuma attiecību stāstu, kamēr nav Dzīvesbiedru likuma. Zāle piecēlās kājās. Visu cieņu.

— alise zarina (@phronemophobe) February 26, 2023

Wou. Luīze Marija Meļķe! Man pagaidām nav vārdu, cik šis bija spēcīgi un trāpīgi.

— Kristīne Želve (@Zelve) February 26, 2023

Marija Luīze Meļķe 🔥

— Ainārs ® (@AinarsR) February 26, 2023

Režisora Matīsa Kažas filma "Neona pavasaris" stāsta par jaunas meitenes sevis meklējumiem un seksualitātes izpratnes veidošanos, kuras laikā viņa iemīlas meitenē, savā vienaudzē.

Par labāko pilnmetrāžas mākslas filmu ceremonijā tika atzīta režisora Viestura Kairiša "Janvāris". 

Kā labākā spēlfilmas režisore "Lielā Kristapa" statueti saņēma Linda Olte par darbu pie sociālās drāmas "Māsas".

Labākā aktrise galvenajā lomā - Marija Luīze Meļķe ("Neona pavasaris"), labākais aktieris - Kārlis Arnolds Avots ("Janvāris"), kurš pateicības runā citēja savu skolotāju, nesen mirušo režisoru Mihailu Gruzdovu: "Mans skolotāj, tu mēdzi teikt, ka aktieris ir peļķe, kurā ir ieskatījies Dievs. Es centīšos likt jums vēl pasmaidīt."

Mūža balva kinomākslā pasniegta kino dramaturgam Alvim Lapiņam. Savā uzrunā viņš pateicās gan pirmajam kinoscenārija pozīcijas iniciatoram Latvijas kino – Viktoram Lorencam, gan savam ilggadējam domubiedram un kolēģim režisoram Varim Braslam, noslēgumā klātesošajiem novēlot: "Lai visiem siltas kājas!"

Kategorijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā" balvu saņēma Iveta Pole ("Māsas"), kā otrā plāna aktieris tika apbalvots Toms Auniņš ("Revolūcija").

Labākās īsmetrāžas spēlfilmas "Lielo Kristapu" saņēma Pauls Ķesteris par darbu "Pirmie soļi", savukārt "Labākās daudzsēriju filmas" Kristapa statuete nonāca pie režisora Armanda Zvirbuļa un komandas ("Krimināllieta iesācējam").

Kategorijā "Labākais spēlfilmas operators" triumfēja Aleksandrs Grebņevs par darbu vienkadra filmā "Ūdens garša" (režisors Matīss Kaža).

Labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas gods tika Ievas Ozoliņas pētījumam par ģimenes līkločiem "Mana mātes valsts". Žūrijas īpašais Atzinības raksts tika piešķirts Kristīnes Briedes dokumentālajai filmai "Svārstības".

Par "Labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu" tika atzīts "81 metrs" - Jāņa Ābeles personisks atskats uz kino kā ēkas fenomenu.

Labākā dokumentālās filmas režisora gods piešķirts Ivaram Seleckim ("Zemnieki"), kā prasmīgākais šī žanra operators sumināts Gints Bērziņš.

Signe Baumane, kura ceremonijas laikā atradās Briselē, tika godināta ar balvām kategorijās "Labākais animācijas filmas režisors", "Mākslinieks" un "Labākā animācijas filma". Kā specbalvu no žurnāla "Kino raksti" režisore saņēma 1000 ukraiņu saulespuķu sēklas, kuras iestādīt tur, kur turpmāk vedīs viņas un filmas ceļš.

Labākā debijas filma - Elzas Gaujas veidotais kinostāsts "Tikmēr Lucavsalā", labākā studentu filma - Reiņa Ūbeļa darbs "Mans kaimiņš nošāva manu kaķi".

Par labāko scenāristu tika apbalvoti Juris Kursietis, Matīss Gricmanis, Līga Celma-Kursiete un Armands Zvirbulis par scenāriju daudzsēriju mākslas filmai "Krimināllieta iesācējam", kas tapusi pēc rakstnieka Andra Kolberga kriminālromāna "Meklējiet sievieti".

Par labāko filmas mākslinieci žūrija atzina Ievu Jurjāni par darbu filmā "Janvāris"; uzvaru kategorijā "Labākā kostīmu māksliniece" svinēja Rūta Lečaite ("Janvāris"), kā "Labākā grima māksliniece" trešo reizi šajā kategorijā tika apbalvota Maija Gundare ("Sema ceļojumi").

Labākā komponista titulu žūrija piešķīra Platonam Buravickim un Huanam Ernandesam par partitūru brāļu Ābeļu stāstam "Nemierīgie prāti".

Labākais skaņu režisors - Aleksandrs Vaicahovskis, labākais montāžas režisors - Armands Začs.

Šogad "Lielajam Kristapam" nominētās filmas un individuālo sniegumu vērtēja: režisore un žūrijas priekšsēdētāja Ilze Burkovska-Jakobsena, režisors Edmunds Jansons, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās kinoskolas vadītājs Jānis Putniņš, kinokritiķe, Starptautiskās kinokritiķu asociācijas "FIPRESCI" biedre Kristīne Simsone un žūrijas goda biedre, aktrise Laila Robiņa (Laila Robins).