Turpinot pērn iedibināto tradīciju, dzejas festivāls sniegs iespēju ikkatram dzejas cienītājam klātienē gūt neatsveramu mūsdienu dzejas pieredzi, iepazīstot starptautiski nozīmīgu un šobrīd dzejas pasaulē aktuālu autoru daiļradi.

Šogad festivālā īpašs uzsvars likts uz Ziemeļvalstu dzeju – Jelgavā viesosies Atēna Farruhzada no Zviedrijas, Sanna Karlstrema no Somijas, Monika Ospronga no Norvēģijas, Maja Lī Langvada no Dānijas un Austa Fanneja Sīgurdadotira no Islandes.

Festivāla dalībnieku klāstu papildinās Mirjama Rejesa (Spānija), Hrihorijs Semenčuks (Ukraina), Kadirs Aidemirs (Turcija), Marko Pogakars (Horvātija), Ulrika Almuta Zandiga (Vācija) un ķīniešu izcelsmes dzejniece Mina Di (ASV).

Latviju festivālā pārstāvēs trīs dzejnieki – Artis Ostups, Anna Auziņa un Sergejs Timofejevs.

Festivāls sāksies 10. maijā ar dzejas pastaigu Lielupes palienes pļavās, turpinājumā 11. un 12. maijā Jelgavas Kultūras nama Lielajā zālē notiks publiski bezmaksas dzejas lasījumi. Vēl 11. maijā sagaidāma visu festivāla dalībnieku apaļā galda diskusija, bet 12. maijā autori dosies vizītēs uz Jelgavas vidusskolām.

Festivāls “PAGE BREAK” noslēgsies 13. maijā ar īpašu dzejkoncertu, kurā piedalīsies visi festivāla viesi, lasot savus darbus mūsdienu džeza mūzikas improvizāciju pavadījumā.

Festivāla ietvaros tiks izdota festivāla dzejas antoloģija ar visu autoru darbiem un to tulkojumiem latviešu valodā. Šis izdevums būs pieejams bez maksas visiem interesentiem festivāla pasākumos.

Festivāla direktore, dzejniece Madara Gruntmane-Dujana stāsta: “Ar gandarījumu un saviļņojumu secinām, ka ir izdevies starptautisko dzejas festivālu “PAGE BREAK” izveidot par ikgadēju notikumu, kas sniedz ne vien iespēju Latvijas dzejas interesentiem iepazīties ar aktualitātēm mūsdienu dzejā, bet arī nes Latvijas vārdu starptautiskā dzejas arēnā, jo festivāls ārvalstu dzejnieku vidū top arvien pamanītāks.” Savukārt festivāla programmas direktors, turku dzejnieks Efe Dujans iepazīstina, ka šīs gada festivāla tēma būs “biofīlija” – jēdziens, kas, akcentējot klimata izmaiņu ietekmi uz vidi un sabiedrību, apliecina, ka cilvēkiem ir iekšēja tieksme būt neatņemamai dabas sastāvdaļai.