Spēlfilma ir balstīta patiesos notikumos un stāsta par Igaunijas basketbola komandu “Kalev”, kas 1991. gadā kļuva par PSRS čempioniem, kad cīņas basketbola laukumā savienojās ar ielās notiekošo revolūciju - tautas alkām pēc brīvības un sportistu vēlmes pēc uzvaras. Baltijas komandām bija jāpieņem nozīmīgs lēmums, vai piedalīties Padomju Savienības basketbola čempionātā brīdī, kad nacionālā neatkarība ir rokas stiepiena attālumā un gan Viļņā, gan Rīgā notiek asiņainas sadursmes ar pēdējiem padomju varas algādžiem.

Filma ir saņēmusi vairākas Igaunijas Akadēmijas balvas - Ove Mustings par debiju režijā un Reins Kotovs kā labākais montāžas režisors. Kultūras fonda gada balva piešķirta arī Maitam Malmstenam kā labākajam vīriešu lomas atveidotājam; aprīlī būs zināmi lentes panākumi Nacionālā kino balvas pasniegšanā. Taču Ove Mustings uzsver, ka jebkuras balvas saņemšana vai nesaņemšana ir neparedzamības un pārsteiguma varā, tāpēc viņš cenšas tām nepiešķirt pārāk lielu nozīmi.

Ove Mustings: Darbu pie scenārija es sāku 2016. gadā. Taču pandēmijas dēļ mums nācās pārlikt filmēšanas kādas piecas reizes. Kopējais filmēšanas laiks aptvēra divus gadus. Jāsaka godīgi, mēs kā filmēšanas grupa visā šai atlikšanas karuselī jutāmies ļoti noguruši un draudēja zināms apnikums. Bet, no otras puses, aktieriem bija iespēja atkal un atkal trenēties basketbola spēlē. Daudz vairāk, nekā sākotnēji bija paredzēts.

Kāds bija jūsu ceļš līdz kinorežisora krēslam filmēšanas laukumā?