Mūžībā devies literatūrzinātnieks un teātra pētnieks Viktors Hausmanis

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: Ieva Čīka/LETA

Pēc LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīcībā esošās informācijas, vakar mūžībā devies literatūrzinātnieks un teātra pētnieks Viktors Hausmanis (06.12.1931. - 18.03.2023.), habilitētais filoloģijas zinātņu doktors (1972), habilitētais filoloģijas doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un īstenais loceklis (1989). 

Viktors Hausmanis piedalījies Valodas un literatūras institūta kolektīvajos darbos, izstrādājis Raiņa Kopoto rakstu zinātniskā izdevuma tekstoloģiskos principus, sagatavojis un komentējis 9., 11.-15. sējumu (1980-1982, saņemta LPSR Valsts prēmija 1987. gadā). Devis nozīmīgu ieguldījumu Raiņa daiļrades un latviešu dramaturģijas pētniecībā. Grāmatās izgaismotas būtiskas rakstnieku personības iezīmes, atklātas jaunas estētiskās kvalitātes daiļradē, parādīta dramaturģijas loma latviešu skatuves mākslas attīstības procesā.

Pētnieks bijis izdevuma “Latviešu literatūras vēsture" (1-3, 1998-2001) zinātniskais vadītājs, uzrakstījis nodaļas par latviešu drāmu no 1918. gada līdz mūsdienām. Saņēmis Viļa Plūdoņa balvu par latviešu trimdas dramaturģijas izpēti, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Raiņa balvu – par latviešu literatūras un kultūras procesu izpēti un izcilu ieguldījumu Raiņa daiļrades pētniecībā, LZA Lielo medaļu, III šķiras Atzinības krustu un citus apbalvojumus.

Kopš 1956. gada Hausmanis darbojies teātra zinātnē, veidojis publikācijas par latviešu teātra un dramaturģijas attīstības problēmām, recenzijas. Rakstījis apceres par Augustu Saulieti, Rihardu Rīdzinieku un citām kultūras personībām. 1980. gadu beigās pievērsies latviešu trimdas dramaturģijai un teātra izpētei. Sastādījis Mārtiņa Zīverta darbu izlases "Lugas" (1988) un "Kamerlugas" (1989) un Anšlava Eglīša darbu izlasi "Lugas" (1990) ar plašiem komentāriem un apcerēm par Mārtiņa Zīverta un Anšlava Eglīša dzīvi un daiļradi.

Sastādījis un komentējis Mārtiņa Zīverta autobiogrāfijas un vēstuļu kopojumu "Par sevi" (1992), kā arī kopkrājumu "Trimdas lugas" (1-2, 1994-1995) ar plašu ievadapcerējumu. 2001. gadā publicējis rakstu "Raiņa ieceru universālisms nepabeigtajās lugās" (krājumā “Rainis radošo meklējumu spogulī”). Bijis Mārtiņa Zīverta fonda priekšsēdētājs. Viktors Hausmanis lasījis speckursu par Raini un lekcijas par trimdas dramaturģiju Latvijas Universitātē, par latviešu drāmu – Minsteres un Bonnas universitātēs. Kopš 2013. gada strādājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā par vadošo pētnieku.

Atvadīšanās no Viktora Hausmaņa sestdien, 25. martā pl. 12:00 Rīgas Krematorija Lielajā zālē. 

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu