Natālija Vorožbita ir viena no pazīstamākajiem Austrumeiropas jaunās dramaturģijas pārstāvjiem, viņas lugas ir uzvestas Anglijā, Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Polijā, ASV. Vairākos savos darbos autore pievēršas ukraiņu un krievu attiecību un kara tematikai.

Pēc lugas "Sliktie ceļi" panākumiem gan pasaulē, gan arī Latvijā, kur tā pirmizrādi piedzīvoja pērnā gada 10. jūnijā, ikvienam ir iespēja iepazīties arī ar mākslas filmu "Bīstamie ceļi" ("Bad Roads"), kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā".

Mākslas filmas darbība notiek Donbasā; to veido četri spriedzes pilni stāsti par pārdzīvojumiem, kara šausmām un baiļu gaisotni, kur neatrodas vieta līdzjūtībai.

Priekšstats, ka Donbass ir kļuvis par elli zemes virsū, atspoguļojas jau filmas pirmajā stāstā, kad iepazīstamies ar tā galveno varoni Igoru. Vienkāršs pārpratums ar pasi un viņa automašīnas bagāžnieka saturu vienā no reģiona kontrolpunktiem draud izvēsties par kaut ko nopietnāku. Veids, kā filmā dažādas situācijas no šķietami ikdienišķām kļūst par dzīvībai bīstamām, atspoguļo arī Vorožbitas vēlmi atklāt skatītājiem, ka savstarpējā neuzticēšanās ir kļuvusi par Donbasa iedzīvotāju ikdienu.

Vēl kādā no filmas stāstiem mēs iepazīstamies ar Zoju, kura nejauši nobrauc vistu. Apņēmības pilna rīkoties pareizi, Zoja dodas pie putna saimniekiem, kas ir vecāka gadagājuma pāris, lai piedāvātu viņiem kompensāciju par nodarīto zaudējumu. Tas atgādina šausmu filmas ievadu, kurā nevainīgs upuris atrodas nepareizā vietā un laikā. Zoja nenojauš, cik ciniski un alkatīgi ir bojāgājušās vistas saimnieki.

Mākslas filmas "Bīstamie ceļi" centrā joprojām paliek cilvēks, kurš cenšas pielāgoties un izdzīvot. Noslēpties neizdodas nevienam.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".