Evelīna Deičmane balvai nominēta par izstādi “Dejorgāns / Tanzorgan”, kas bija skatāma Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (04.11.2022.–31.01.2023.).
“Tas ir izdomāts nosaukums, kas sastāv no vārdiem “dejot” un “orgāns”. Ar šo vārdu savienojumu es izgudroju it kā jaunu orgānu cilvēka ķermenī, kas glabā dzīvesprieku un liek dejot. No vienas puses, izstādē ir šī izdoma, pasakas un brīnumi. (..) No vizuālā viedokļa ekspozīcija ir krāsaina, priecīga un ar labām beigām. No otras puses, tajā es runāju par vardarbību pret bērniem, vardarbību savā starpā, par pieaugušo vienaldzību un līdzgaitnieku izlikšanos notiekošo neredzam (tas nāk no padomju laikā iesētajām bailēm būt iesaistītam vai zināt vairāk, nekā ir vajadzīgs). Izstāde nav kā ļaunā un labā dalījums. Vēlējos norādīt uz līdzjūtības un empātijas nepieciešamību. (..) Man patīk emocionālie spektri un slāņi, taču man ir svarīgi, ka gaišais stāv pāri,” stāsta Evelīna Deičmane.
Ance Eikena balvai nominēta par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”, kas bija skatāma mākslas telpā “Brīvība” (10.12.2021.–08.01.2022.).
“Izstāde ir par manu tēti, kurš daudzējādos veidos bija līdzīgs neskaitāmiem citiem pagājušo paaudžu tēviem – te viņš bija, te nebija, reizēm bija mīļš, reizēm pavisam noslēdzies sevī. Tētim dzīvē periodiski bija problēmas ar alkoholu. Es domāju, ka cilvēkiem, kuri pazūd atkarībās, patiesās problēmas meklējamas depresijā, neatrisinātās iekšējās problēmās, mīlestības trūkumā un citur. Alkohols ir tikai mierinājums – durvis, caur kurām izbēgt no šīs realitātes, kad tajā kļuvis pārāk grūti. Reizēm domāju, ka mana tēta lielākā laime un nelaime bija tas, cik daudz viņš spēja just, jo tad par tik daudz ko sāp sirds. Un manam tētim patiesi sāpēja visas pasaules netaisnības. Viņa līdzjūtībā un cilvēcībā bija ļoti liela gaisma. “Dievs Tēvs Debesīs” ir veltījums visiem mīļajiem, sāpošajiem tētiem un Dieva klātbūtnei cilvēkos,” saka Ance Eikena.