:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)
Ja par dzejniekiem mēdz sacīt, ka viņi ir vienpaši un savādnieki, tad atdzejotāji šo pieņēmumu nereti iekrāso vēl spilgtāk. Tas nenozīmē, ka "Patiesības kavas" šīs epizodes viesi, Latvijas Literatūras gada balvai nominētie Jana Vērdiņa un Māris Salējs būtu nosaucami par savādniekiem, bet - atšķirībā no citām partijām šajā galvenokārt valdīja klusums, kurā teju fiziski bija sajūtama (vai pat sadzirdama) pārdomu vibrācija.
Tulkotāja Jana Vērdiņa (1976) līdz šim no vācu valodas atdzejojusi dadaistu dzejas izlasi "Annai Blūmai" (1997, Klāva Elsberga prēmija). Šajā, nu jau par bibliogrāfisku retumu kļuvušajā grāmatiņā iekļauti vācu dzejnieku Hansa Arpa, Hugo Balla, Riharda Hilzenbeka un Kurta Švitersa darbi. Tāpat Jana sastādījusi dzejoļu krājumus "Pedvāles burtnīca" (1-4, 1999-2002). Pētījusi dadaistu daiļradi, rakstījusi pārspriedumus par vienu no savdabīgākajiem latviešu dzejniekiem Jāni Steiku un modernisma izpausmēm Latvijas un Eiropas kultūrtelpā. Latvijas Literatūras gada balvai Jana nominēta par dzejnieka Paula Cēlana darbu atdzejojumiem izlasē “Melnās pārslas” (“Neputns”).
/nginx/o/2023/04/25/15280840t1h39d7.jpg)
Pauls Cēlans (īstajā vārdā Pauls Leo Ančels, 1920—1970) ir viens no ievērojamākajiem vāciski rakstošajiem 20. gadsimta dzejniekiem. Dzimis tolaik Rumānijai piederošajā Bukovinā, Černovicē (tagad Černivci Ukrainā). Dzīvi beidzis Parīzē, ielecot Sēnā. Autora pseidonīms ‘Celan’ ir rumāņu vārda ‘Ancel’ anagramma.