Stūrgalvīgs sociālisma cēlējs, elegances un izmeklētas asprātības adepts, drāmas tēlotājs visvienkāršāko apstākļu daudznozīmībā un koša, bezkompromisa modernitātes secētāja. Šāda tēlu galerija sapulcējas literatūrzinātnieku sarakstītajās monogrāfijās, kuras nokļuvušas līdz šīgada Latvijas Literatūras gada balvas fināla līnijai kategorijā "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē". Andrejs Upīts, Anšlavs Eglītis, Rūdolfs Blaumanis un Gundega Repše.

Literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis un muzeja speciālists Arnis Koroševskis (1990) balvai nominēts par monogrāfiju "Lielais noliedzējs" (“Dienas Grāmata”), kas veltīta Andrejam Upītim. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas par jaunāko literatūru. Pavisam publicētas aptuveni 50 recenzijas dažādos interneta portālos ("Delfi", "Satori", "Ubi Sunt") un periodiskajos izdevumos ("Domuzīme", "Tīrraksts", "Latvju Teksti" un "Jaunā Gaita").

Rakstnieks Andrejs Upīts.
Rakstnieks Andrejs Upīts. Foto: Publicitātes foto no Andreja Upīša memoriālā muzeja krājuma

Arnis ir vairāku literatūrzinātnisku rakstu autors. Zinātniski pētniecisko interešu lokā ir rakstnieka Andreja Upīša literārā darbība, par ko saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē (2016), Veronikas Strēlertes piemiņas balvu (2013), Kārļa Dziļlejas fonda godalgas (2012, 2013, 2015). Arnis Koroševskis ir Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists, un viņa centrālais atzinums par savu pētāmo autoru ir šāds: “Andrejs Upīts ir viens no ražīgākajiem un arīdzan nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem, turklāt kopā ar Rūdolfu Egli sarakstījis pasaules rakstniecības vēsturi un bijis arī ievērojams literatūrkritiķis un tulkotājs. Tomēr mūsdienās arvien tiek pieminēti tikai daži populārākie darbi. Andreja Upīša dzīves traģēdija bija viņa stūrgalvīgajā vēlmē būt par sociālu (un vēlāk – sociālistisku) rakstnieku, un varbūt tieši tāpēc pēdējām paaudzēm ir visai vāja nojausma par Upīša ieguldījumu latviešu literatūrā.”