Šodien aprit 100 gadi, kopš Sinarnas sādžā, Kijivas guberņā (šobrīd - Vinnicas apgabalā) Ukrainā pasaulē nāca Vera Singajevska. Unikāla aktrise, kura savu talantu izmantoja arī iestudējot radioteātra lugas; centīga profesionāle, kuras pieeja lomas izpētei bija balstīta skatuves mākslas teorijas un ikdienas reāliju sakausējumā. Viens no Jaunatnes teātra simboliem, bērnības prieku un skumju pārvaldītāja jebkura vecuma emociju iekārtā. Tāda bija viņa vienīgā – Singa.

Veras Singajevskas vecāki iepazinās Liepājā – tēvs Filips bija kuģu mehāniķis, bet māte Olga nāca no skolotāju dzimtas. Vera bija jaunākā no četriem bērniem un piedzima, kad ģimene uz laiku bija apmetusies tēva dzimtajā sādžā Ukrainā.

Atsaucoties uz teātra kritiķes un zinātnieces Zanes Radzobes izpētīto, mazās meitenes nākšana pasaulē esot tā sajūsminājusi ģimenes trīs vecākos bērnus, ka tie, pārcentīgi ucinādami mazuli, izšūpojuši to laukā no šūpuļa uz klona grīdas, un tikai tēvs vairs esot bijis pārliecināts, ka pastarīte dzīvos. Tāpēc arī izvēlēts vārds Vera, proti, krievu valodā “ticība”.

Tā kā Veras māte Olga ilgojās pēc Latvijas, ģimene pārcēlās, tēvam iekārtojoties darbā vispirms Liepājas drāšu fabrikā, tad kā elektrības meistaram Rīgā. Aktrises bērnības atmiņas saistītas ar Rīgas strādnieku rajonu – Grīziņkalnu, kā arī viesošanos pie Kurzemes radiem, un abas vides, kā to vērtē Z. Radzobe, atstājušas nospiedumu gan raksturā, gan lomās. Dzīve bija nabadzīga; Singajevsku meitenes ģimnāziju apmeklēja kā pilsētas atbalstītas maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes atvases.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp