Izdevniecība “Zvaigzne ABC” šopavasar laidusi klajā lietuviešu rakstnieka un dzejnieka Vida Morkūna noveļu krājumu “Ceļinieku stacijas”, kuru latviešu valodā tulkojusi Dace Meiere. Ja domājam par noveles žanru, visdrīzāk pirmie autori prātā nāk Rūdolfs Blaumanis un Jānis Ezeriņš. Te droši atzīstams, ka mūsu kaimiņu autora redzējums ir tikpat asredzīgs, tādēļ spēj no vismazākajiem ikdienas krikumiem izburt vispārcilvēcisku problēmu summu, kurā svarīga loma realitātes neparedzamībai, absurdam un līdz galam neatminamiem noslēpumiem.

Vids ir dzimis 1962. gadā, absolvējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas (1992) kinoscenāristu kursus. Autors īsprozas krājumiem “Manekena dzimšanas diena” (Manekeno gimtadienis, 2001), “Reportāža no olas” (Reportažas iš kiaušinio, 2012), “Ceļinieku stacijas” (Pakeleivingų stotys, 2019). 2015. gadā izlaidis dzejoļu krājumu “Nekropoles gaismas” (Nekropolių Šviesos). Vairāku literāro balvu laureāts, tulko no vācu, poļu, angļu un krievu valodas. Lietuvas Rakstnieku savienības un Tulkotāju asociācijas biedrs.

Ar Vidu pirmoreiz tikos Viļņā – vasarā pirms pāris gadiem, kad tika prezentēts pirmais Baltijas valstu literārais žurnāls “No More Amber”. Šī notikuma ietvaros devāmies arī ārpus pilsētas, kopīgi aplūkot Trāķu pils kompleksu. Staigājot zem senajām, drēgnajām un krēslainajām velvēm, ievēroju, ka no visas mūsu grupas Vids pie katra pils muzeja eksponāta kavējas visilgāk. Šī iezīme labi raksturo viņa uzmanību pret detaļām un to savstarpējām saitēm, kuras ar pirmo acumirkli ne vienmēr ir saskatāmas.