“Mūsdienu jaunlatvietim”, rakstniekam Ērikam Hānbergam – 90

Rakstnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks Ēriks Hānbergs dzimis Birzgales pagasta "Rimeņos" lauksaimnieka zemnieka Kārļa Hānberga un viņa sievas Irmas ģimenē. Pēc Vecumnieku vidusskolas absolvēšanas ieguvis augstāko izglītību Liepājas pedagoģiskajā institūtā. 1959. iesaistās Latvijas PSR Žurnālistu savienības darbībā, 1978. kļūst par Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedru.

26 gadus strādājis laikrakstā “Cīņa” vispirms kā korespondents, tad – kā lauksaimniecības nodaļas vadītājs. 1990. gadā laikraksts transformējas par “Neatkarīgo cīņu” – Hānbergs tajā ir redaktora un direktora Andra Jakubāna biedrs. 1995. gadā izdevums tiek pārdēvēts par “Neatkarīgo Rīta avīzi” un abi kolēģi un domubiedri turpina iesākto sadarbību.

Viens no pirmajiem Zemkopības ministrijas lauksaimniecības apbalvojuma “Sējējs” laureātiem, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, divkārtējs Autortiesību bezgalības balvas ieguvējs un Kultūras ministrijas atzinības atzinības raksta saņēmējs Ēriks Hānbergs ilgus gadus sekojis līdzi lauku cilvēku dzīvei un darbiem, vērojumus dokumentējot savos darbos. Autora prozu raksturo spēcīgs dokumentālisms, asu dzīves pretrunu atmaskojums, sulīgs un labsirdīgs humors, ietilpīgs dialogs. Iedibinājis grāmatu sēriju "Jakubāna un Hānberga bibliotēka", konkursu par sakoptāko Latvijas lauku sētu, Rīgas Latviešu biedrībā vadīto Omulības kubiņu – ar mērķi uzturēt humora žanru un vairot labestību un optimismu. Ir Rīgas Latviešu biedrības domnieks un Ordeņu kapitula loceklis.

Triju stāstu krājumu, divu romānu un septiņu īsprozas un dokumentālās prozas izdevumu autors, četru biogrāfiju un arī savas autobiogrāfijas autors. 1992. gadā kopā ar Aivaru Berķi un Imantu Ziedoni (dzejnieka inspirēta ideja) iedibināja konkursu par sakoptāko lauku sētu Latvijā. Pēcāk pievienojoties LTV žurnālistei Dainai Bruņiniecei, 15 gadu garumā tika apmeklētas ap 500 lauku sētas. 2007. gadā 100 labākās no tām apkopotas grāmatā "100 lauku sētas Latvijā”.