Paziņojums par savu orientāciju un privāti foto: ko soctīklos publicējis jaunievēlētais Valsts prezidents Rinkēvičs

Rinkēvičs sociālajos tīklos ir ļoti aktīvs - gan daloties ar viedokli dažādos politiskajos jautājumos, gan publiskojot personiskas fotogrāfijas. Arī to, ka viņš ir homoseksuāls, Rinkēvičs paziņoja vietnē "Twitter". 

I proudly announce I'am gay... Good luck all of you...

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 6, 2014

Rinkēvičs arī aktīvi sekoja līdzi nule aizvadītajam pasaules hokeja čempionātam.

Es laikam nosirmošu

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 28, 2023

Vārti ir…balss nav. 2.periods #hokejs🥳

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 27, 2023

Kādas tur vēlēšanas…hokejs

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 23, 2023

Jaunievēlētais prezidents publisko arī privātus kadrus, piemēram, no pastaigām. Tāpat viņš dalījies ar bērnības foto.   

Jau ziņots, ka par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgais solījums būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Rinkēvičs dzimis 1973. gadā Jūrmalā.

Viņš absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.

Rinkēvičs 90. gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997. gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa - AM valsts sekretāra - amatu.

No 2002. līdz 2003. gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.

No 2008. gada oktobra līdz 2011. gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011. gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012. gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.

Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un nu jau abās Kariņa valdībās.

2014. gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā "Vienotība". 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības "Jaunā vienotība" saraksta.

Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.

Kā ziņots, prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts: ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.

Tomēr gan AS, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un "Progresīvie" paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti.

Foto: Jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs