Pēc nedaudz vairāk kā gada šajā ziņā nekas nav mainījies – Andrijam un Romanai ik pārdienas jāsteidzas uz bumbu patvertni, jo Krievijas armija Ļvivai turpina uzbrukt ar raķešu un dronu uzlidojumiem. Atsaucoties izdevniecības “Liels un mazs” aicinājumam, abi mākslinieki un autori aizvadītajā mēnesī viesojās Rīgā, lai satiktu savus Latvijas kolēģus, vadītu nodarbību bērniem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiktos ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem.

Latviski lasāmas un pētāmas radošā dueta grāmatas “Karš, kurš pārvērta Rondo” (Rondo ir izdomātas pilsētiņas nosaukums), “Zvaigznes un magoņu sēkliņas” un maņu uzlabošanai un pētīšanai veltīti izdevumi: “Tā es redzu” un “Skaļi, klusu, čukstus”. Tās tulkojis dzejnieks Māris Salējs.

Abu dibinātā radošā studija “Agrafka” sadarbojas ar grāmatu izdevniecību “Vecā Ļeva izdevniecība” (Видавництво Старого Лева), kas šogad Boloņas bērnu grāmatu tirgū saņēma titulu labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā. Mākslinieku dueta grāmatas ir tulkotas un izdotas vairāk kā 30 valodās visā pasaulē, par saviem darbiem viņi ir saņēmuši daudzus starptautiskus apbalvojumus, to vidū ir “Bologna Ragazzi Award” (2014, 2015, 2018), “Premio Andersen” (2019), Bratislavas ilustrācijas biennāles goda raksts un plakāts (2017, 2012), Eiropas Dizaina balva (zelta 2020.g., sudraba gadu vēlāk), “Stiftung Buchkunst” (Vācija) balvas "Labākais grāmatu dizains no visas pasaules" bronzas medaļa un goda atzinība (2019 un 2022), Saržas Bērnu lasīšanas festivāla (2015, 2016, 2022) apbalvojumi un “Global Illustration Award” (2016, 2017).

2022. gadā mākslinieki veidoja Latvijas PEN balvas veidolu – to saņēma juriste Sanita Osipova un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”.

Ņemot vērā, ka jūsu dzimtenē plosās Krievijas uzsāktais karš, kā jūs organizējat savu ikdienu, kā ir ar iespējām ceļot un plānot savu darba dzīvi arī starptautiskā kontekstā?

Andrijs Lesivs: Protams, mēs vēlētos daudz biežāk doties satikt savus lasītājus dažādās valstīs. Tā kā Ukrainas iedzīvotājiem šobrīd ir saistoši kara laika likumi, arī mums tiem ir jāpielāgojas un jāņem vērā. Vīriešiem no 18 līdz 60 gadiem ir noteikts uzturēties Ukrainā. Lai ceļotu, ir jāpiesakās speciālai atļaujai, kurā man jāapliecina, ka nodarbojos ar Ukrainas kultūras popularizēšanu un tādējādi arī ar valsts tēla popularizēšanu.

Vēl arvien dzīvojam Ļvivā. Man šķiet ļoti svarīgi, ka mēs paliekam Ukrainā – strādājam tur, maksājam nodokļus, tā atbalstot savu valsti. Ja visi ņemtu un aizbrauktu, mūsu valsts taču vienkārši vairs nepastāvētu.

Romana Romanišina: Mūsu uzdevums kā māksliniekiem ir censties cilvēkiem dot plašāku izpratni par to, kas ir karš. Jo tad, kad tas beigsies, mums par to būs jārunā un jārāda tas pārējai pasaulei. Arī izmantojot vizuālus stāstījumus. Stāstīt par visām sāpēm un grūtībām, kurām esam gājuši cauri.