Daudzi deju mīloši un sacensties griboši jaunieši (un arī bijušie jaunieši) sestdienu pavadīja Ķīpsalā un arī es tur biju. Kafejnīcā nedirnēju, jo dejotāji sacentās uz skatuves. Sacensību vērtēja barga žūrija un beigu beigās arī novērtēja. Pirmās vietas izcīnīja divu universitāšu skatuviskās dejas kopas – “Dancis” no Latvijas Universitātes un “Vektors” no Rīgas Tehniskās universitātes.

Horeogrāfe Dagmāra Bārbale, “Vektora” jaunā sirds un dvēsele stāsta: “Mēs uzvaru svinējām turpat Ķīpsalā, jo Āzenes ielā ir mūsu māja un sienas, kas mūs atbalstīja spraigajā deju cīņā. Cik alus izdzēra puiši, nezinu. Biju pārlaimīga, likās ka mūsu Uldis (Deju svētku virsvadītājs, horegrāfs Uldis Šteins, kurš devās mūžībā 23. maijā – E.S.) no mākoņu maliņas raugās un smaida. Domāju, ka visi dejoja, cik vien labi varēja, bet laikam mēs – nedaudz labāk un tas mani dara bezgala laimīgu. Atslābt nevaram, Deju svētki pie deguna un pirms tam vēl uzstāšanās 5. Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, kur ne tikai dejosim savas labākās Deju svētku dejas, bet arī dancināsim latviešu zinātnes spīdekļus kopā ar “Vektora” jaunajiem draugiem – “Rīgas Dančiem”.”

Rolands Juraševskis, “Danča” ilgspēlētājs jebšu visilgāk strādājošais mākslinieciskais vadītājs kolektīva vēsturē: “Mēs svinējām turpat Ķīpasalā un mums bija bezgalīgi forša fotosesija. Priecājos, ka nekāda pandēmija nav dejotājus izsitusi no sliedēm. Mums svarīgi bija parādīt horeogrāfu Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras labākās dejas un šo cieņu pret priekšgājējiem parādīja arī “Vektors”, kad dejoja nupat mūžībā aizgājušā Ulda Šteina “Vāverpolku”. Skatītāji to uztvēra un novērtēja. Katram deju ansamblim ir sava pūra lāde un mēs no “Danča” lādes izcēlām to, kas vislabāk patīk pašiem un to novērtēja skatītāji un žūrija.”

Rita Spalva, dejas Profesore un starptautiskās vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja piebilda, ka tik lielu emociju virpuli (vai pat virpuļviesuli), kādu sasagrieza mūs valsts labākie dejas ansambļi, reti kad var baudīt:

“Vērtēšana jau tāpat ir grūts darbs, bet šī reize bija tāda, ka varēja sēdēt un baudīt brīnišķīgos priekšnesumus. Visi būtu pelnījuši Lielās balvas, bet jāizvēlas viens un ar vislielāko atbildības sajūtu varu teikt, ka “Dancis” no vidējās paaudzes un jauniešu grupā “Vektors” bija visvislabākie. Žūrijā valdīja liela vienprātība, kāda ir tad, ja visi ir augsta līmeņa profesionāļi. Manuprāt, konkursa rezultāti parāda, ka jābūt līdzsvaram starp jaunrades eksperimentiem un Zelta fonda dejām. “Dancim” un īpaši “Vektoram” tā bija. Tāpēc pelnīta uzvara un ievērojamas balvas.”

Egils Polis, skatuviskās dejas un folkbaleta profesionālis, kuram vienmēr ir sakāms biezāks vārds par diletantismu amatiermākslā, šoreiz ir negaidīti komplimentārs: "Es taisīju pats savu reitingu, tēloju žūriju un liku atzīmes. Par vidējo paaudzi mans vērtējums sakrīt ar Ritas Spalvas žūriju. Par jauniešiem – “Daiļrade”, “Dancis”, “Teiksma” – manā skatījumā bija vienādi augstā līmenī un nezinu, kuram es dotu visvairāk punktu. Viņi iedeva “Vektoram”, nu labi, es to pieņemu. Kopumā esmu apmierināts, ja neskaita, ka dažas obligātā repertuāra horeogrāfijas man uzdzen nepatīkamas emocijas."

Žūrijas pārstāvis, skatuves dejas pedagogs Iļja Vlasenko stāsta: “Es apbrīnoju kolektīvu līmeni. Varēja redzēt, ka gan vadītāji, gan dejotāji, gan repertitori ir ieguldījuši milzīgu darbu. Domāju, ka par to, ko redzējām šodien, mēs varam lepoties. Jāņem vērā, ka dejotāji nav profesionāļi, bet izpildīja ārkārtīgi sarežģītas un tehniskas lietas. Cepuri nost! Novēlu tā tikai turpināt!”

Šajos svētkos Lielās balvas un Karoga naglas dizainu radīja svētku identitātes autori Maija Rozenfelde un Nauris Jostsons, to realizēja metālmākslinieks Modris Svilāns. Par balvas dizainu stāsta Maija Rozenfelde: “Mēģinājumu process nezinātājam no malas var šķist juceklīgs un smags, tomēr svētku dalībniekus vieno kopējs mērķis – brīdī, kad viss sastājas savās vietās, tiek sasniegta pilnības sajūta. Balva veido divas perspektīvas: viena kā mūžīgā kustība, bet otra kā atskaites punkts – svētku 150.gadskārta.” Balva darināta, izmantojot metālu un cēlkoku.

Latviešu skatuviskā deja XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos

7. un 8. jūlijā Daugavas stadionā deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”

Lieluzvedums iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto. Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuārā iekļautas 32 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.

3. jūlijā Arēnā Rīga Latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts “Balts”

Deju jaunrades koncertuzvedums “Balts” veidots ar jaunu mūziku, jaunām horeogrāfijām un jaunu māksliniecisko risinājumu, kurā saplūst skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla. Cauri vijas balts pavediens, kā ceļš no kura sākt, veidoties un nenomaldīties, kuru ņemt par pamatu un, kurā būt nemitīgā attīstībā. Dažādības pilns 18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām, kas atklāj septiņas latvietim svarīgas būtības – bērnība, daba, darbs, zeme, dzīvošana, tīrradnība un esība.

Deju nozare būs plaši pārstāvēta arī Svētku Noslēguma koncertā “Kopā Augšup” Mežaparka Lielajā estrādē 2023. gada 9. jūlijā.