Augstākā balva ir 1500 euro, bet kopējais balvu fonds pārsniedz 6000 eironaudas. Lai arī ir redzētas lielākas balvas, tomēr tikai te tās var iegūt tautas muzikanti, tautas dziedātāji un pat tautas dejotāji. Precizitātes dēļ piebildīšu, ka dejotājiem nav solo kategorijas, bet ir konkursa kategorija, kad sacenšas skatuviskās dejas žanra deju grupas.

Latvijas dalība konkursā tā pastāvēšanas laikā ir bijusi minimāla, tomēr gandrīz visi dalībnieki ir ieguvuši godalgotas vietas. Varbūt vislabāk sevi parādījuši tieši solisti. Jāpiemin Inese Mičule no Jelgavas, Pīters Daugulis no Rēzeknes, kā arī Sandras Stares vadītie “Vīteri”. Vēl savulaik piedalījušies dejotāji un folkloras draugi – Daugavpils “Svātra”, Jelgavas “Dimzēns” un “Skalbe”.

Latvija, kas lepojas gan ar bagātīgu folkloru, gan skatuviskās dejas 667 grupām, liekas, nav ieinteresēta deleģēt kādu, kas varētu pretendēt un labu vietu starptautiskā konkursā. Domāju, ka “Vektoram”, “Daiļradei”, “Dancim” būtu labas izredzes, tikai jāņem līdzi muzikanti, jo ar ierakstiem konkursā piedalīties nevar. Šogad dalībai solo instrumentālistu kategorijā pieteikumu nosūtīja tikai mūsu koklētāja Rozīte Katrīna Spīča. Atbalstīt savu vadītāju devās Rīgas Latviešu biedrības kopiena “Rīgas Danči”.

Lūk, ko par konkursa rezultātiem portālam TVNET pastāstīja vērtēšanas komisijas vadītāja, Dr. art. Loreta Sungailiene:

“Ļoti liels prieks, ka šogad konkursā ir pārstāvēta mūsu brāļu tauta latvieši. Varbūt lieliskais rezultāts, ko uzrādīja Latvijas pārstāve, koklētāja Rozīte stimulēs citus latviešus piedalīties turpmāk “Saules zieda” festivālā un konkursā. Biju pārsteigta, ka viņa izvēlējās tādu pasniegšanas manieri, kas man ir pašai tuva, bet kas konkursa situācijā ir riskanta, jo žūrija gadījumos, kad ir vienāds punktu skaits, var pievērst uzmanību detaļām. Es nekad nebiju redzējusi, ka muzikantu konkursā kāds izvēlētos aktīvu komunikāciju ar skatītājiem. To varētu saukt par muzikālu stendapu un tam noteikti ir nākotne Lietuvā, bet tautas muzikantu konkursā tā ir interesanta novitāte.”

Konkurss ir neērts folkloras draugiem Lietuvā, jo tajā piedalās daudz ļoti stipru grupu un lielisku muzikantu no ārzemēm, tā situāciju skaidro festivāla “Saules zieds” mākslinieciskais vadītājs Darius Daknis:

"Festivālā piedalās daudz lietuviešu, bet reti kurš startē konkursā. Viņi šaubās, vai iegūs augstu vietu, ja piedalās arī tādas valstis kā Spānija, Ukraina, Panama un citas, kuru mūzika, tērpi un dejas stils ir ekspresīvs un daudzie sitamie instrumenti var nomākt lietuviešu kankļu skanējumu.”

Rozīte un Rīgas Danči festivālā nav vienīgie mūsu valsts pārstāvji. Arī vērtēšanas komisijā ir Latvijas pārstāve – Eiropeādes Nacionālās komitejas vadītāja, horeogrāfe Indra Filipsone:

“Lai arī kā dejas speciāliste un ieinteresētās valsts pārstāve es nevarēju piedalīties muzikantu vērtēšanā, tomēr turēju īkšķus par Rozīti. Ceru, ka nākamreiz Latvija būs pārstāvēta konkursa dejas sadaļās, kas šogad nebija iespējams, jo dejotāji piedalās svētkos Latvijā. Pati šajā folkloras festivālā jūtos pat vairāk iederīga un ar savām zināšanām vairāk noderīga nekā Latvijas Deju svētkos. Mēs Baltijas valstīs esam pratuši gan saglabāt seno kultūru, gan to attīstīt. Tāds folkloras festivāls un īpaši – konkurss ir iespēja parādīt mūsu veikumu, lai citi Eiropā un arī pasaulē varētu no mums pamācīties.”

Vakar vēlu vakarā uz festivāla lielās skatuves iespēja uzstāties arī Rīgas Dančiem. Šoreiz neliela pirmizrāde – jaunie dalībnieki, Igors un Germans trumulē trumuļus [i]. Pie reizes atsaucamies arī "Kariņa–Reinika izaicinājumam" Dziesmu svētku gājiena laikā un dziedam premjera iecienīto dziesmu – tikai lietuviski. Lietuvas Baltu centra vadītāja Regīna Kvašīte, kas veikusi tulkojumu, atzīst, ka saprast vārdus var.

Trumelnieki trumulē, švīkātājs švīkā, dižkoklētāja dižkoklē, gumžiņstūmējs dara savu darbu, pijolītes pijolē, mandolīnisti mandolē un visi kopā dziedam lietuviski ar latvisku akcentu:

Visi klausia, kas čia groja

Latvių kalba padainuoja.

Čia iš Rygos muzikantai

Saulės žiedą sveikina.

Visi jautā, kas te spēlē

Un latvju mēlē dzied.

Šie ir Rīgas muzikanti,

Saules ziedu sveicinot.

[i] [i] Trumulis ir ritma instruments, kas atgādina trideksni aptuveni olekti garā koka kātā. Pēc skolotāja A. Bērziņa apraksta, kas publicēts pirms simts gadiem Rīgas Latviešu biedrības etnogrāfisko rakstu krājumā, Kurzemē uz kāzām trumulis bija katram puisim līdzi un ar to dejas laikā puiši lekuši uz augšu un pat uzsituši pa dziedriem jeb sijām.