Nule aizvadīti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, taču atmiņas par notikušo glabāsim vēl ilgi. Kopā ar ilggadējo svētku atbalstītāju Swedbank esam apkopojuši jūsu, lasītāji, īpašākos mirkļus Dziesmu un deju svētkos.
Ceļojošās bulciņas, ziedi Maestro un pat dzemdības! Ļaudis dalās ar spilgtākajiem mirkļiem Dziesmu svētkos
Līgas stāsts
Nekad neesmu piedalījusies Dziesmu svētkos kā dalībniece, bet man ir ļoti siltas bērnības atmiņas saistībā ar šiem svētkiem. Mans tētis bija autobusa šoferis un veda dziedātāju kolektīvus uz visiem Dziesmu svētkiem, kādi ir bijuši viņa karjerā. Tā nu vienā reizē arī es tiku paņemta līdzi. Izdzīvoju visas emocijas, kādas vien septiņgadīgs bērns varēja izdzīvot. Nedēļu dzīvojām ar tēti autobusā.
Tas bija tik jautri - gulēt septiņas naktis autobusā!
Braucām ar kori pie diriģenta Jāņa Zirņa uz nakts ballīti un ar kora dalībniekiem peldējām nakts vidū jūrā! Beigās arī tiku pie dalībnieka kartes un kopā ar tēti tikām estrādē uz noslēguma koncertu! Tā bija viena fantastiska, sirdssilta un neaizmirstama nedēļa kopā ar tēti!"
Kristapa stāsts
Šie ir mani pirmie Dziesmu un Deju svētki, esmu gaidījis šo mirkli piecus gadus un beidzot sagaidīju! Pirms svētkiem nebija tā foršā svētku sajūta, jo citas lietas to foršo un burvīgo sajūtu aizsedza. BET tad, kad uzvilku tautastērpu un gājiena laikā visi aplaudē un fano par tevi, tas man iedeva to foršo svētku sajūtu un nelika domāt par citām, ne tik svarīgām lietām.
Madaras stāsts
Ir kāds mirklis, ko labi atceros no saviem pirmajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Tolaik notika VII Jaunatnes Dziesmu un Deju svētki, gāju skolā un dejoju deju kolektīvā.
Visa svētku nedēļa bija auksta un lietaina. Garajos mēģinājumos lietū izmirkām. Skolā, kurā bijām izmitināti, sasildīties un izžāvēt drēbes nevarējām – bija auksti radiatori; dažiem pirmajiem laimīgajiem izdevās noskaloties siltā dušā, pārējiem – vairs tikai aukstā. Telpā, kurā bija ierādīts grīdas placis gulēšanai, sagadījās, ka esmu pie atkritumu tvertnēm, kas aizvien bija pārpildītas - no rīta rakos ārā no izmesto paciņu un papīru kaudzēm. No pārsaluma uzmetās tik liela aukstumpumpa, ka vairs neizskatījos pēc sevis. Gribējās raudāt, un viss bija slikti.
Un tad šis notikums koncertā – uznāca kārtējais negaiss, lietus, pērkons, atradāmies stadiona vidū un dejojām. Pēkšņi negaisa dēļ dejas vidū pazuda mūzika, tomēr visi dejotāji bez minstināšanās turpināja dejot, skaļi dziedot līdzi, it kā nekas nebūtu noticis.
Lūk, tā ir šī Dziesmu un Deju svētku burvība – kad, lai vai kas notiek, mēs visi esam kopā un darbojamies kopā. Tāds liels tautas spēks, kas iepriekš mēģinājumos nav izplānojams, norunājams un izdomājams, kas izpaužas, kad mēs visi dzīvojam vienā sajūtā. Un līdztekus tam liela piederības un drošības izjūta.
Arī paši svētki man nav par labāko biļeti uz koncertu, vairāk apmeklētajām norisēm vai pirmajām vietām koru karos. Tie ir mirkļi, kuros es jūtu, ka visi esam kopā. Sasmaidīšanās ar garāmgājējiem un sarunas ar svešiniekiem vilcienā – visas ikdienas barjeras šajā laikā grūst, lai dotu vietu saliedētībai.
Ivara stāsts
Stendes VPDK TEIKA noteikti bez svētku kulminācijas lielkoncertiem bija deja uz Vecrīgas jumta kopā ar mūzikas un dziesmas autori Katrīnu Dimantu, veidojot savu iedomāto klipu. Mums sevišķi mīļa bija viņas dziesmiņa "Kur mēs mīļi runājam", kur, pieaicinot pašu Katrīnu un sava Talsu novada deju kolektīvu virsvadītāju Reini Rešetinu, savu ieceri realizējām. Tas bija vienkārši fantastiski! Arī svētku kulminācijā pēc fināla dejas to draiski dejojām kopā, dziedājām autobusā. Var teikt, ka šī dziesmiņa bija mūsu svētku hīts.
Zanes stāsts
Šie svētki ir īpaši, jo sanācis, ka tajos piedalāmies visa ģimene. Dziedājuši, dejojuši esam it kā vienmēr, bet šie svētki ir pirmie un, iespējams, vienīgie, kuros esam visa ģimene - gan katrs savā kolektīvā.
Mūsu ģimene ir piemērs, kā Dziesmu un Deju svētki vieno paaudzes, deju, dziesmu un arī dažādas valstis! Vecāki dejo senioru deju kolektīvā “Ezerrieksts”, brālis - Rugāju vidējās paaudzes deju kolektīvā, savukārt es dziedu Itālijas latviešu korī “Saule”.
Ikdienā satiekamies reti, vien divas vai trīs reizes gadā. Šogad šī satikšanās svētkos bija tik īpaša, piepildīta un unikāla, citas tādas reizes, kad esam visi, ļoti iespējams, vairs nekad nebūs.
Pēc vairāku mēnešu neredzēšanās lielajā dalībnieku gājiena pūlī visi viens otru atradām - tik mazs mirklis, bet reizē TIK liels!
Tētim vien pirms mēneša bija sarežğīta pleca operācija, bet viņš vienalga, neskatoties ne uz ko, bija apņēmības pilns piedalīties - lai arī ar kaklā nofiksētu roku. Līdz pēdējam brīdim pat nezinājām, vai viņš spēs piedalīties, bet svētku gars ir stiprāks par jebkādām grūtībām, un tā mēs visi kopā svētkos satikāmies!
Šis ir mūsu ģimenes mirklis, ko glabāsim sirdī vienmēr.
Amandas stāsts
Mēs, jaunākie VPDK “Miestiņš” dalībnieki, piedalījāmies Deju svētkos, pārvarot fiziskas grūtības, jo dejotājam šķēršļu nav, lec viņš gan uz divām, gan četrām kājām, bet vienmēr ir uz deju laukuma. Tādēļ mēs viens otru nelaimē nepametām, ja deju partneris lec ar četrām kājām, tad otrs ir ar viņu, lai deju solis neizjūk!
Ģirta stāsts
Stāsts, kā Dziesmu svētku mēģinājumā mamma atsūtīja bulciņas.
Pēc 20 minūtēm sūtījums saņēma adresātu.
Sarmītes stāsts
Senioru deju kolektīvs "Atbalss". Piedalījāmies, dejojot gan koncertā "Mūžīgais dzinējs", gan Mežaparkā noslēguma koncertā.
Agneses stāsts
Lubānas senioru sieviešu korī “Noskaņa” jau 20 gadus dzied virsdiriģentes Airas Birziņas mamma Inta Birziņa. Tieši svētku laikā 3. jūlijā Inta svinēja savu 82. dzimšanas dienu. Ikdienā klusa un vienkārša, jubilāre nevēlējās nekādu dižu godināšanu. Tāpēc koris Intu sumināja ar dziesmu un puķuzirņu pušķīti. Puķuzirnis simbolizē Latvijas lauku dabas vienkāršību un reizē skaistumu, atklājot Intas gara spēka rūdījumu - dziedātāja visu senioru koru koncertu Rīgas cirkā nostāvēja kājās.
Visu cieņu mūsu Intiņai. Daudz laimes un labas veselības vēlējumi!
Ligitas stāsts
Uz Dziesmu svētkiem braukt ir gods, ja lietū samirksti, tu jūties možs. Gājienā, kad kurpes slapjas, piespraustas ir svētku saktas. Blūzes, svārki mirkst, bet lai, tā svētku noskaņu tas papildina dienai. Esam stipri savā "Gorā", no Rēzeknes, kad braucām dziedātāji no malu malām. Jauktais koris "Sonitum" kā bites zum. Te balsis skan aiz trejdeviņiem kalniem, prieka mirkļus tveram malkiem. Mums pieder dziesma, mēs plūstam līdzi tai, neaizmirstamai un skanīgai. Tik saskanīgs te itin viss. Mežaparkā diriģentu pavadībā, akordi skan konsonansē. Balsis skanīgas kā lakstīgalām, SIDRABA BIRZĪ piedziedātām.
No saviļņojuma rit asaras pār vaigiem, kad Līgo karogs plīv kā simbols, tas godā celts, līgo, lai top, tiek saukts.
Sidraba birzij piemīt īpašs šarms. Tas aizķēra, ieķērās sirdī. Lai kavējas un paliek, lai ar šīm sajūtām pietiek ilgam laikam, kas uzlādēs ar visstiprāko jaudu nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem, gaidot, piedzīvojot, sajūtot, atnākot, klātesot, dziedot.
Es apstājos uz mirkli, lai noķertu šo sajūtu.
Ieelpoju pilnu krūti, teicu sev: vai jūti!?
Šī Sidraba birzs man liks atgriezties vēl,
Un nekad man nebūs žēl
Laiku, ko izdzīvojām kopā.
To turēšu es plaukstā kā gliemežvākā,
Kur caur mazu spraugu varēšu ieskatīties, kas ir tajā.
Un, kad kļūs auksti, atvēršu es to,
Sidraba birzī ierakstīto.
Ar manu un tavu balsi,
Kas skanēja XXVII Dziesmu un Deju svētkos Mežaparkā.
Es aizveru acis un ļaujos šai burvībai neaprakstāmai. /L.Žukovska/
Paldies visiem, kas radīja burvīgus, neaizmirstamus šos svētkus.
Ilzes stāsts
Vēlos pastāstīt mūsu svētku stāstu. Šogad no mūsu kuplās dzimtas svētkos piedalās seši dalībnieki - pieci dejotāji un korists. Viens no tiem ir diasporas deju kopas dalībnieks, pārējie no Ventspils un Madonas novada deju kolektīviem.
Emocijas sita augstu vilni, kad Noslēguma koncertā starp 17 tūkstošiem dejotāju mums visiem izdevās satikties, lai šo mirkli iemūžinātu, jo šādā sastāvā mēs praktiski nesatiekamies.
Īsais mirklis būt kopā un izjust ģimeniskas saites bija vienkārši neizsakāmi. Emocijas un prieks!
Alena stāsts
Mani sauc Alens, un man ir 11 gadi. Šie Dziesmu svētki man bija pirmie. Stāstiņš būs mans lielais notikums par to, kā es nokļuvu šajos Dziesmu svētkos.
Divas nedēļas pirms Dziesmu svētkiem manai mammai vēlu vakarā piezvanīja deju kolektīva vadītāja. Viņa lūdza, vai es varot izpalīdzēt un braukt uz Dziesmu svētkiem, jo kolektīvā ir izkritis viens no puikām un kolektīvam ir jāuzstājas deju uzvedumā "Balts".
Manai mammai bija neliels šoks, jo es taču nekad neesmu dejojis tautiskās dejas! Vadītāja mierinājusi - gan jau viņš varēs nodejot un viss būs labi! Es jau dejoju, bet tikai cita žanra dejas, un mani ir ieteikusi tieši mana deju pasniedzēja.
Otrā rītā mamma man zvana, jo es jau dzīvojos laukos pie omītes, un saka, ka man ir jādejo Dziesmu svētkos Arēnā Rīga!
Es apmulsu: kā jādejo? Es taču nedejoju tautiskās dejas!
No sākumu es nedaudz šaubījos, vai varēšu nodejot, jo es tās pat neesmu redzējis, kur nu vēl dejojis. Mamma tomēr mani iedrošināja. Un tad viss sākās kā vāveres ritenī... Tika atsūtītas dejas video formātā, braucu uz mēģinājumu un tiku pēc pirmā mēģinājuma uzslavēts, ka varēju visu tik ātri apgūt. Vēl bija jānofotografējas, lai uztaisītu man ieejas caurlaidīti.
Tā līdz Dziesmu svētkiem jau bija atlikusi nepilna nedēļa, bet man nav ne drēbju, ne baltu vilnas zeķu.
Mums mājās ir tikai mammas pastalas. Zeķes uzadīja mammas darbabiedrene, pēdējā brīdī tika pasūtīts krekliņš ar kolektīva nosaukumu. Šuvēja pāršuva drēbes, kas derētu man, jo visas drēbes, kas bija kolektīvam pieejamas, man bija vai nu par mazu, vai par lielu, jo esmu pārāk tievs un garš.
Nu ir pienākusi diena, kad jāved mantas un drēbes uz Rīgu, bet man vēl jāskrien ar mammu pie šuvējas pēc otra krekla, kas vēl tiek pāršūts, pārējās drēbes jau tika sašūtas dažas dienas iepriekš. Mantas un apģērbs nu ir nogādāti, atlikusi pēdējā nakts līdz aizbraukšanai. Piektdienas rītā dodamies uz Rīgu, kur mēģinājumi un arī izklaide pa starpu. Ir jau pienākusi svētdiena, un ejam lielajā gājienā, kur es arī nesu kolektīva karogu. Tad man bija tik pacilāta sajūta! Pēc laika arī citi zēni nesa, jo gājiens bija ļoti garš un, lai nenogurtu, mēs mainījāmies.
Ir pienākusi pirmdiena, lielā diena, nodejojām abus koncertus, kas bija ļoti satraucoši un skaisti. Tāds ir mans mirklis no šiem Dziesmu svētkiem!
Aritas stāsts
Fotogrāfijā ir redzama mana māsa. Šis mirklis ir svēts. Pārdomas, klusums, kā iekšēja lūgsna pirms noslēguma koncerta.
Kristīnas stāsts
Mūsu bērniem paliks atmiņā pastalu un zeķu žāvēšana. Viņi tika iekārtoti Ledus hallē, ārā spīdēja saule, bet pastalas un zeķes slapjas. Lai nepārdzīvotu slapjumu, atrada patīkamu un lietderīgu nodarbi - vainagu pīšanu sestdienas vakara koncertam.
Īpašie Dziesmu un deju svētki bija TDK "KURZEMĪTE" dejotājai Karlīna un vadītājas palīdzei Patrīcijai, jo koncertu laikā piedzīvota 18-gadība un 18+ dzimšanas diena. Visi deju kolektīva vecāki izdzīvoja šos svētkus kopā ar saviem bērniem pilnā apjomā.
Helēnas stāsts
No Mežaparka līdz dzemdību namam.
39 nedēļas, tik maziņa un tomēr jau gatavībā ierasties šai pasaulē kuru katru dienu. Ir sestdiena, trešais koncerts un prieks par to, cik daudz prieka jau gūts un cik daudz dziesmu izdziedāts! Mātes pase somā, dziesmu grāmata arī, esam gatavas doties uz Mežaparka estrādi. Stāvam kolonnās, bet pirms iziešanas ir tāda savāda, intuitīva sajūta par drīzo tikšanos ar mazulīti. Koncertam skanot, mazulīte kūleņus met, jā... Tā ir viņa, jūtas labi un es arī! Gala dziesma "Pūt vējiņi" izdziedāta, gaviles estrādē, skatītāju stāvemocijas, varam gandarītas doties mājup. Es un manas mīļās 2. alta meitenes ejam uz tramvaja pieturu. Vēl pāris jaukas sarunas pa ceļam ar svešiem dziedoņiem un laba vēlējumiem mums pirms lielās satikšanās.
Gandrīz esam pieturā, līdz noiet ūdeņi, ir pilnīgs miers un prieks, turpinu iet uz tramvaju. Meitenes sajūsmā un tikpat lielās izbailēs mani aptur. Pieejam pie policistiem, kas izsauc ātro palīdzību, tikmēr top vēl viena kopbilde policijas lampu gaismās, atvadas, saviļņojums un braucam uz Dzemdību namu.
Svarīgākie dokumenti ir ar mani, bet vēl gaidu vīra stipro plecu un manu dzemdību somu, 3.00 sagaidu, un jau 5.04. piedzimst mūsu Anne. Mūsu ģimenes jaunākā Zvaigznīte, Dziesmu svētku mazulīte!
Vēlos pateikt paldies manām kora meitenēm, kas uzmanīja mani visas nedēļas garumā, paldies par atbalstu un laba vēlējumiem arī no svešiem dalībniekiem. Policistiem un ātrās palīdzības brigādei Mežaparkā par raitu darbu. Un, protams, Rīgas dzemdību nodaļas personālam un mūsu vecmātei Martai par izcilu aprūpi un sirdssiltumu!
Madaras stāsts
Mans neaizmirstamākais mirklis bija visa ceļa garumā uz Mežaparka lielo estrādi, uz noslēguma koncertu. To mēroju uz velosipēda tautastērpā (tik brunčus iepakojot somā), lai pēc koncerta ātri tiktu atpakaļ pie bērniem, kas ļoti gaida mammu mājās. Pa ceļam saņēmu daudz pozitīvu un priecīgu komentāru no cilvēkiem, kas arī dodas tai pašā virzienā, smaidu pilnus skatienus, laba vēlējumus koncertam un pat dziesmas veltījumu "Saule, Pērkons, Daugava". Tas radīja tik pacilājošu sajūtu, kas Rīgā valda svētkus ietvaros!
Ingas stāsts
Šie bija mani ceturtie Dziesmu svētki, dziedot Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas jauktajā korī “Sonitum”.
Otrdiena un trešdienas rīta cēliens bija pagājis ar pilnu jaudu, piedaloties lielkoncerta “Tīrums” kopmēģinājumos. Pēc ģenerālmēģinājuma vēlu vakarā, saguruši no emocijām un dienas trakā ritma, kāpām pilsētas satiksmes autobusā. Dāmas kuplajos tautastērpos, kungi svārkos pārpildīja šķietami lielo transporta līdzekli.
Šādā siļķu mucā nebiju braukusi kopš studiju laika. Bet nedzirdēja ne pukošanos par nomītu pastalu, ne pastumdīšanos.
Gluži pretēji - ļaudis spiedās iekšā ar tādu prieku un azartu, ka šķita - pārbauda tā ietilpību. Un tad kāds iedziedājās “Bēdu, manu lielu bēdu…” un visi vilka tik līdz!
Es arī par bēdu nebēdāju, tomēr žēl, ka bija jābrauc tikai četras pieturas, bet mums uz atvadām atskanēja “Projām jāiet, projām jāiet…”.
Lai dziesmu spēka pietiek līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem!
Alises stāsts
Šajos dziesmu svētkos piedalījos kā brīvprātīgā, un viens no skaistākajiem uzdevumiem bija ziedu dalīšana Mežaparka koncertos. Tā nu es tiku pie sava neaizmirstamā mirkļa šajos svētkos. Sveicu gan diriģentus, gan autorus, gan komponistus, kas bija ļoti liels pagodinājums.
Un tomēr vislielākais gods un neaizmirstamākais mirklis bija, ar pirmatskaņojumu sveicot un pasniedzot puķes Maestro Raimondam Paulam!
Desmit interesantāko stāstu autori balvā iegūs apģērbu ar Dziesmu un deju svētku simboliku no svetkuveikals.lv līdz 40 eiro vērtībā, un vēl 10 laimīgie saņems īpašo Svētku dalībnieka somiņu.
Ar uzvarētājiem sazināsimies personīgi.
Konkurss tapis sadarbībā ar "Swedbank".