"Mēs filmējam manas dzīves pēdējās dienas"

Blēra, kuras slavenākās lomas ir filmās "Cruel Intentions" ("Bīstamās spēles"), "Hellboy" ("Ellespuika") un "Legally Blonde" ("Gudrā blondīne"), kā arī televīzijas seriālā "Anger Management" ("Dusmu terapija"), par savu slimību plašākai sabiedrībai paziņoja 2018. gadā.

"Man ir multiplā skleroze. (..) Esmu invalīde. Dažkārt es pakrītu. Man no rokām izkrīt lietas. Mana atmiņa ir miglaina. Un mana kreisā puse lūdz norādījumus sabojātai GPS," vietnē "Instagram" rakstīja Blēra.

Multiplās sklerozes "simptomi man bija jau gadiem, bet es tos neuztvēru nopietni, līdz ārsta priekšā pakritu izmeklēšanas laikā [saistībā ar sūdzībām] par, manuprāt, saspiestu nervu. Šī neārstējamā slimība man droši vien bijusi vismaz 15 gadus," toreiz sacīja aktrise. 

Multiplā skleroze ir hroniska un smaga centrālās nervu sistēmas slimība, bet katram pacientam tā izpaužas citādi. Visbiežāk multiplās sklerozes attīstības laikā pacientiem tiek novēroti redzes, jušanas, runas un koordinācijas traucējumi, grūtības noturēt līdzsvaru, muskuļu stīvums. Pašlaik pieejamie medikamenti var palēnināt slimības gaitu, bet nevar to izārstēt.

Problēmas ar redzi, tirpoņa, smieklu lēkmes un vēlāk arī histēriska raudāšana - ar šādiem MS simptomiem Blēra saskaras kopš septiņu gadu vecuma, taču toreiz pat nenojauta, ka tā ir autoimūnā saslimšana. "Mani uzskatīja par traku," atklāj Blēra. "Bet es domāju, ka vienkārši esmu ļoti emocionāla."

Pēc diagnozes noteikšanas Blēra 2019. gadā veica cilmes šūnu transplantāciju, un MS ir remisijas stadijā kopš 2021. gada. Taču sadzīvot ar šo slimību joprojām ir grūti.

"Dažreiz es nevaru ēst vairākas dienas. (..) Man vajag vairāk miega nekā lācim ziemā," tā Blēra. 

Savu cīņu ar slimību viņa atspoguļojusi skaudrā dokumentālajā filmā "Introducing, Selma Blair" (iepazīstinām, Selma Blēra), kurā aktrise dalās ar pavisam privātiem kadriem no savas ikdienas. "Atvainojiet, es šobrīd nevaru runāt - mēs filmējam manas dzīves pēdējās dienas," filmā atklāta ir Blēra.

Lai cik viltīga šī slimība arī nebūtu, ar cik atšķirīgiem simptomiem - aktrise ir gatava par to runāt skaļi. Tāpat viņa nav atmetusi domu turpināt aktrises karjeru.

"Durvis ir aizvērtas, līdz tās tiek turētas vaļā," viņa saka. "Cilvēki ar īpašām vajadzībām aiz kameras un tās priekšā, vai uz skatuves būs tie, kas noteiks toni. Man ir cerība uz šo nozari. Laiki mainās. Es gribu to veicināt, vienkārši būdama skaļi čīkstošs ritenis. Klausīties. Un būt skaļai."

"Man ārsti mudināja nerunāt par to publiski. Viņi sacīja, ka cilvēki nesapratīs manu diagnozi. Viņi uztraucās, ka es nedabūšu darbu. Viņi sacīja, ka mana slimība var neprogresēt - kāpēc gan par to stāstīt? "Tu esi aktrise, tavs ķermenis, tava balss - tas ir viss, kas tev ir." Viņi kļūdījās, tas nav viss, kas man ir."

"Kad "Vanity Fair" mani uzaicināja uz ikgadējo Oskaru ballīti 2019. gada aprīlī, es zināju, ka vēlos tur būt. Es gribēju aut augstpapēžu kurpes, bet, tā kā mana gaita kļuva arvien nestabilāka, man vajadzēja spieķīti. Mans stilists atrada krāšņāko "Ralph & Russo" kleitu. Tai bija apmetnis un kaklarota ap kaklu, ko es novērtēju, jo tajā laikā man bija daudz problēmu ar balsi. Šajā kleitā es jutos ietīta, aizsargāta.

Mani mati bija sataisīti uz augšu un uz aizmuguri. Es nekad nebiju jutusies tik skaista. Kad iznācu uz sarkanā paklāja ar savu skaisto kleitu, apmetni un dārgakmeņu spieķi un ieraudzīju kameras, kas mani gaida, sāku raudāt. Mans menedžeris Trojs pienāca klāt un palīdzēja man savākties. Es biju tik ļoti pārsteigta par to visu. Šis iznāciens – šis ļoti publiskais iznāciens – būt atklātai par to, kas esmu, mani saviļņoja. Atgriezties vairs nebija iespējams," tā Blēra. 

Noskaties dokumentālās filmas "Introducing, Selma Blair" kacekli!

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".