“Smashing Pumpkins” centrālais kodols ir Billijs Korgans (Billy Corgan) – Čikāgas puika, kura tēvs bija profesionāls džeza mūziķis, un kurš 80. gadu nogalē savu radošo ceļu pārkrustoja ar Džeimsu Ihu (James Iha), ģitāristu, kuru satika, strādājot mūzikas ierakstu veikalā.
Abu jauno vīriešu muzikālās gaumes pārklājās – gan vienam, gan otram pie sirds gāja "The Cure" un "New Order" ieraksti. Izplaukt jaunām variācijām par klasiskā, melodiskā un arī psihedēliskā roka tēmu palīdzēja stundas, kurās abi (bet jo sevišķi – Korgans)bija klausījušies “The Beatles”, “Led Zeppelin”, “The Doors” un “Black Sabbath” mūziku, kura pilnā mērā definēja tobrīd aizvadītos, leģendāros 70. gadus.
Īsi pēc pirmā ķirbju koncerta Čikāgas klubā Chicago 21, kas bija vietējās poļu kopienas pulcēšanās vieta, duetam pievienojās basiste Dārsija Vrecka (D’arcy Wrecky), kura grupas sastāvā vadīja basģitāras skanējumu līdz 1999. gadam, kad apvienību atstāja.
Kad nu jau krietni nopietnāks mūzikas klubs Avalon bija ar mieru nodrošināt plašāka mēroga koncertus, sekojot vadības norādēm, tika pieaicināts arī bundzinieks (līdz tam brīdim ritma funkciju pildīja tā dēvētā bungmašīna). Korgans uzklausīja tuva drauga rekomendāciju – iepazīties ar džeza bundzinieku Džimiju Čemberleinu (Jimmy Chamberlin). Mūziķim alternatīvā roka pasaule, kura pati vēl tikai uzņēma savas attīstības nopietnākos apgriezienus, bija jauns fenomens, taču aizrautība un ieinteresētība pamainīt spēles noteikumus darīja savu. Pēc teju desmit gadiem intervijā žurnālam Guitar World Billijs Korgans atzina: “Mēs bijām pilnībā aizrāvušies ar skumjā roka, “The Cure” stila skanējumu. Pēc diviem vai trim mēģinājumiem, es sapratu, ka Džimija spēles jauda mums pavēra vārtus spēcīgākam rokam, nekā mēs pirms tam varējām iedomāties.”
:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/07/28/15486323t1h58f2.png)