Otrdien, 1.augustā, Dailes teātra kolektīvs sanāca vienkop, lai sāktu jauno, 104. sezonu. Teātra darbiniekus kopsapulcē uzrunāja vadība, iepazīstinot ar jaunās sezonas redzējumu un radošajām iecerēm. Pēc tam, sākot jauno sezonu, tradicionāli tapa teātra darbinieku kopbilde, kuru uzņēma fotogrāfs Jānis Deinats.
FOTO un VIDEO ⟩ Ar tradicionālo kopbildi Dailes teātra aktieri un darbinieki atgriežas jaunajā sezonā
Jaunās sezonas būtiskākie pieturpunkti ir britu dramaturga Toma Stoparda lugas "Leopoldštate" iestudējums pasaulslavenā amerikāņu režisora un aktiera Džona Malkoviča redzējumā. Pirmizrāde – 15. septembrī. Iestudējumu teātris iecerējis kā episku un aizraujošu divas stundas garu izrādi, kas seko kādas ebreju ģimenes stāstam 50 gadu garumā.
Režisors Viesturs Kairišs novembrī skatītājiem piedāvās pēc Raiņa dramaturģijas un rakstniecības mantojuma veidoto darbu "Spīdolas nakts", kura pirmizrāde paredzēta novembrī. Rainis bija iecerējis lugu triloģiju par latviešu kultūras varoņa Lāčplēša un viņa antagonistes Spīdolas gaitām.
Pirmā luga “Uguns un nakts” piedzīvoja milzu panākumus un ir tikusi uzvesta kā dramatiskajā teātrī, tā operā. Otro – “Imantu” – autors nekad nepabeidza, bet “Rīgas raganu” viņš uzrakstīja kā kliedzienu par briesmām, kas tuvojas no Austrumiem. Lāčplēša un Spīdolas meitai, nārai Dedzei ir jāpasargā Rīga, bet, lai to izdarītu, ir jāpārkāpj mīlestībai pret ienaidnieku. Lugu pamatā, tāpat kā Andreja Pumpura eposā, ir latviešu teiku un folkloras motīvi.
Dailes teātra vecākā dramaturga Matīsa Gricmaņa lugu "Sarkanais princis" iestudēs igauņu režisors Tīts Ojaso (Tiit Ojasoo), tās pirmizrāde jau nākamajā gadā, martā.
20. gadsimta 20. gadus sauc par “rēcošajiem” – kā Amerikā, tā Rietumeiropas galvaspilsētās, neskatoties uz pēckara postažu, inflāciju un vēl dažādām galējām grūtībām, dzīve sita augstu vilni. Atliek vien iedomāties visus tos karaļus, karalienes, prinčus un hercogus, kuri palika bez valstīm, – tā bija galvu reibinoša sabiedrība. Parīze ir viens no šādiem centriem – visu augstdzimušo, zilasiņu cilvēku vidū te atrodams arī kāds tēls, kurš sevi uzskatīja par Ukrainas karali. Izrādi iedvesmojusi pasaulslavenā vēsturnieka Timotija Snaidera grāmata “Sarkanais princis”.