Operdziedātāja Marina Rebeka ir kāpusi uz neskaitāmām leģendārām skatuvēm un atstājusi žilbinošu iespaidu. Viesojoties “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi”, viņa atminas reizi, kad izrāde “Sicīliešu vespere” Milānas opernamā “La Scala” skatītājus sadalījusi pretējās nometnēs – daļa cilvēku svilpuši, tā izrādot savu neapmierinātību ar jauniestudējumu, bet citi – saukuši: “Bravo!”
"Es tam biju gatava!" Operdziedātāja Marina Rebeka par izsvilpšanu prestižajā "La Scala"
““La Scala” īstenībā nav viegli dziedāt,” raidījuma vadītājam Jānim Šipkēvicam atzīst Rebeka. “It sevišķi šogad – man bija Verdi “Sicīliešu vakarēdiens” (jeb “Sicīliešu vespere” – aut.), un tas bija apmēram futbola mačs.” Operdziedātāja norāda, ka iepriekš, uzstājoties opernamā “La Scala”, iestudējumā “Traviata”, viņu labi pieņēmuši, taču tas nav bijis jauniestudējums, salīdzinot ar izrādi “Sicīliešu vespere”, ko varētu raksturot kā ļoti modernu izrādi – tāpēc daudziem tā nav patikusi.
“Cik es palasīju vēsturi, katru reizi, kad bijis “Sicīliešu vakarēdiens”, kādu izsvilpoja. Kāds dzied un kāds svilpo,” stāsta operdziedātāja, “Tā apmēram mums bija, jo es nekad savā dzīvē to neesmu piedzīvojusi – tā bija pirmā reize. Es tam biju gatava, jo es dzīvoju pirms tam Itālijā un redzēju, ka gadās “bū” un svilpieni.” Viņa atceras, ka izrādē beigusi piektā cēliena āriju – visi aplaudējuši, bet pa vidu: “Bū!” Tad tie, kas aplaudēja, darījuši to vēl skaļāk un saukuši: “Nē! Bis! Bravo!”
“Tad, kad izgāju, es domāju: “Ak dievs, tūlīt vispār māja nogāzīsies!” Puse bija tie, kas bļāva “bravo” un “bis”, un tur bija daži, kas bļāva “bū”. Un tad tie cilvēki savā starpā – tas bija karš. Tas bija kaut kas,” stāsta operdziedātāja, piebilstot, ka viņai gan patikusi interesantā pieredze. “Tas ir tāds liels izaicinājums – tu zini, ka nāc viņu priekšā un cilvēki visu saprot, ir ausīs arī daudzi ieraksti. Tā ir liela atbildība. Kad šie cilvēki tevi pieņem, tas ir super, baigi forši.”
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit!