1923. gada 28. augustā Rīgā, strādnieka Mārtiņa Līņa un mājsaimnieces Annas Līnes ģimenē pasaulē nāk meitenīte, kurai dod vārdu Velta. Kad vēlāk kopā ar Rīgas 38. pamatskolas biedrenēm viņai profesionālās orientācijas nodaļas anketā bija jāaizpilda aile “par ko es vēlos kļūt”, tajā tika ierakstīts vārds “aktrise”. Šī nelielā epizode apliecina pieņēmumu, ka vārdam ir liels spēks, jo tālākajās dzīves gaitās Veltai Līnei (1923-2012) bija lemts kļūt par vienu no izcilākajām Latvijas Nacionālā teātra skatuves māksliniecēm.
Kā aktrisei veltītajā grāmatā spriež teātra zinātnieks Viktors Hausmanis, no kurienes jēdziens “aktrise” meitenes apziņā radies, kad tas kļuvis par dzīves mērķa apzīmējumu, to pati rakstītāja nav varējusi precīzi atbildēt.
Tāpat kā daudzas citas ģimenes, arī Grīziņkalna Līņu ģimene abonējusi žurnālu “Atpūta”, uz kura vākiem vai pirmajām lappusēm uz lasītājiem bieži noraudzījusies kāda aktrise vai viņas tēlotās lomas portrets. Aktrise Marija Leiko, Lilija Štengele svin 15 gadu skatuves mākslas svētkus Nacionālajā teātrī, Mirdza Šmithene 25 gadu darbības jubilejā... Eduards Smiļģis, Emīlija Viesture, baletdejotāja Helēna Tangijeva-Birzniece.
Iedvesmas avotu netrūka. Kaut tikai septiņus gadus veca, Velta lapas ar skatuves un ekrāna zvaigznēm izgrieza un krāja. Starp Latvijas un Krievijas mākslinieku attēliem bieži vien savu vietu atrada arī ASV kino brīnumbērns – Šērlija Templa.
Kad Veltai Līnei bija trīspadsmit gadu, teātris no ilūziju pasaules pārvērtās realitātē – meitene nokļuva teātra ēkā. Par pirmajām apmeklētajām izrādēm saglabājušās vistipiskākās liecības, proti, izrāžu programmiņas. Pirmā izrāde, ko Velta apmeklējusi, pēc Viktora Hausmaņa izpētītā, bijusi Smiļģa režisētā Friča Kreislera dziesmuspēle “Zisija” Dailes teātrī 1936. gadā. Pētnieks interesanti iezīmē tālaika programmiņu specifiku: