Šodienas redaktors:
Krista Garanča

"Rūgtā patiesība": stāsts par ieslodzītajiem ASV un otrās iespējas nozīmi dzīvē (2)

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: ShutterLibrary/Shutterstock

Kad domājam par valsti, kurā varētu būt visaugstākais ieslodzīto skaits, mūsu prāti reti pievēršas valstīm ar augstu dzīves līmeni un rosīgām metropolēm. Parasti drīzāk domājam par attāliem reģioniem un valstīm, kuras regulāri piemeklē dažādi politiski un sociāli satricinājumi. Realitāte gan mēdz no šīs ainas atšķirties. Salvadora, Taizeme, Krievija, Brazīlija, Dienvidāfrikas Republika un ASV ir valstis ar lielāko cietumnieku skaitu pasaulē, turklāt ASV šajā topā ieņem pirmo vietu. ASV dzīvo mazāk nekā pieci procenti no pasaules iedzīvotājiem, bet tieši tur atrodas gandrīz 25 procenti no pasaules ieslodzītajiem.

Dokumentālā filma "It's a Hard Truth Ain't It" ("Rūgtā patiesība"), kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā", atklāj Amerikas cietumu sistēmas skarbo realitāti. Tā vietā, lai režisors uztieptu savu skatījumu, dokumentālajā filmā 13 ieslodzītie piedalās režisēšanā, veidojot individuālu stāstījumu, daloties pārdomās un personīgajā pieredzē, intervējot un pat uzņemot dažas no filmas ainām.

Jau no paša dokumentālās filmas sākuma skatītājs tiek iesaistīts neapstrādātajos un nefiltrētajos ieslodzīto personu stāstos. Šāda novatoriska pieeja apvieno sevī filmas varoņu personīgos stāstus un notikumu rekonstrukciju, izjaucot robežas starp fikciju un realitāti un rosinot pārdomas skatītājos.

"Rūgtā patiesība" neizvairās no sarežģītām tēmām. Tā aplūko tādus jautājumus kā, piemēram, sistēmiskā netaisnība, rasu atšķirības, vardarbības un nabadzības cikls, kas bieži noved cilvēkus noziedzīgā dzīvē. Intervijās un atklātajās sarunās, kas tiek parādītas dokumentālajā filmā, skatītājs var ielūkoties ieslodzīto personīgajās cīņās, nožēlā un centienos laboties.

Tā kā filma ieslodzītajiem kalpo arī kā platforma, lai paustu savu viedokli, tiek izaicināti arī aizspriedumi, bet skatītāji tiek aicināti iejusties citu cilvēku emocijās.

Kā norādījuši vairāki kritiķi, viens no iespaidīgākajiem filmas aspektiem ir tāds, ka tā ir spējusi humanizēt ieslodzītos, ļaujot viņiem "izteikt savus stāstus saviem vārdiem". Viens no dokumentālās filmas iespaidīgākajiem varoņdarbiem ir tās spēja humanizēt ieslodzītos, ļaujot viņiem pašiem pastāstīt par sevi.

"Rūgtā patiesība" izaicina stereotipus un atklāj to cilvēku sarežģīto dabu, par kuriem sabiedrība bieži vien aizmirst, ļaujot pārvarēt plaisu starp dažādām pasaulēm.

Vienā no dokumentālās filmas dialogiem viens no ieslodzītajiem, intervējot citu, izsakās, ka agrāk viņi īsti neaptvēra savas pagātnes rīcības sekas, bet tagad to saprot: "Tā ir rūgta patiesība, vai ne?"

Tieši šis izteikums kalpo par iedvesmu dokumentālās filmas nosaukumam un ļauj iejusties ieslodzīto ādā.

Lai gan dokumentālā filma atklāj ASV cietumu sistēmas nepilnības un trūkumus, tā piedāvā arī cerības staru. Ieslodzīto pašatklāsme un patiesā vēlme mainīties uzsver rehabilitācijas un otrās iespējas nozīmi dzīvē, turklāt "Rūgtā patiesība" izgaismo arī plašākas sabiedrības problēmas un steidzamu reformu nepieciešamību ASV.

Neskatoties uz valsts iestāžu un organizāciju darbu cietumu sistēmas reformēšanā, alternatīvu sodīšanas metožu un rehabilitācijas programmu izveidē, tas joprojām nav tik efektīvs, cik tam vajadzētu būt.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Nepalaid garām!

Uz augšu