Kā norādījuši vairāki kritiķi, viens no iespaidīgākajiem filmas aspektiem ir tāds, ka tā ir spējusi humanizēt ieslodzītos, ļaujot viņiem "izteikt savus stāstus saviem vārdiem". Viens no dokumentālās filmas iespaidīgākajiem varoņdarbiem ir tās spēja humanizēt ieslodzītos, ļaujot viņiem pašiem pastāstīt par sevi.
"Rūgtā patiesība" izaicina stereotipus un atklāj to cilvēku sarežģīto dabu, par kuriem sabiedrība bieži vien aizmirst, ļaujot pārvarēt plaisu starp dažādām pasaulēm.
Vienā no dokumentālās filmas dialogiem viens no ieslodzītajiem, intervējot citu, izsakās, ka agrāk viņi īsti neaptvēra savas pagātnes rīcības sekas, bet tagad to saprot: "Tā ir rūgta patiesība, vai ne?"
Tieši šis izteikums kalpo par iedvesmu dokumentālās filmas nosaukumam un ļauj iejusties ieslodzīto ādā.
Lai gan dokumentālā filma atklāj ASV cietumu sistēmas nepilnības un trūkumus, tā piedāvā arī cerības staru. Ieslodzīto pašatklāsme un patiesā vēlme mainīties uzsver rehabilitācijas un otrās iespējas nozīmi dzīvē, turklāt "Rūgtā patiesība" izgaismo arī plašākas sabiedrības problēmas un steidzamu reformu nepieciešamību ASV.
Neskatoties uz valsts iestāžu un organizāciju darbu cietumu sistēmas reformēšanā, alternatīvu sodīšanas metožu un rehabilitācijas programmu izveidē, tas joprojām nav tik efektīvs, cik tam vajadzētu būt.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".