Visā Latvijā atzīmēs Eiropas kultūras mantojuma dienas

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Rāmavas jeb Depkina muižu 1745. gadā izveidoja Rīgas patrimonālā apgabala virsmācītājs Depkins.1808. gadā to savā īpašumā ieguva Garlībs Merķelis, uzceļot arī jaunu Kungu namu klasicisma stilā. Pēc Garlība Merķeļa nāves ēkai bijuši dažādi īpašnieki. Pēc Pirmā pasaules kara muižā izveidoja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecību, pēc Otrā pasaules kara to sadalīja dzīvokļos. Skaisti iekoptajā parkā un tuvējā apkārtnē sabūvēja ēkas, izjaucot muižas kompleksu. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas muižu pārņēma vietējā pagasta vadība.
Rāmavas jeb Depkina muižu 1745. gadā izveidoja Rīgas patrimonālā apgabala virsmācītājs Depkins.1808. gadā to savā īpašumā ieguva Garlībs Merķelis, uzceļot arī jaunu Kungu namu klasicisma stilā. Pēc Garlība Merķeļa nāves ēkai bijuši dažādi īpašnieki. Pēc Pirmā pasaules kara muižā izveidoja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecību, pēc Otrā pasaules kara to sadalīja dzīvokļos. Skaisti iekoptajā parkā un tuvējā apkārtnē sabūvēja ēkas, izjaucot muižas kompleksu. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas muižu pārņēma vietējā pagasta vadība. Foto: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā visā Latvijā apmeklētājiem būs pieejamas gandrīz 70 kultūras mantojuma vietas. Visplašākā programma pieejama sestdienā, 9. septembrī, kad apmeklētājiem būs pieejamas aktivitātes 54 kultūras mantojuma objektos. Piektdienā, 8. septembrī, pasākumi notiks 18 vietās, bet svētdienā 10. septembrī, – 28. vietās. Pasākumi notiks visā Latvijā.

Pasākumu klāsts paredzēts visdažādākajām gaumēm. Apmeklētāji varēs izkustēties ekskursijās iekštelpās un ārā – aplūkot pagrabus vai uzkāpt torņos, izstaigāt pilskalnus arheologu pavadībā, arī piedalīties orientēšanās sacensībās un doties pārgājienā vai velobraucienā.

Tiem, kuri labprātāk bauda un izzina kultūru mierīgi, pieejamas lekcijas, koncerti un publiskas diskusijas, arī ekskluzīva iespēja sarunāties ar aizrautīgiem kultūras pieminekļu īpašniekiem.

Rīgas Doms.
Rīgas Doms. Foto: Publicitātes

Tāpat varēs izpētīt izstādes, apmeklēt dažādu konfesiju dievkalpojumus, iepazīt dažādu reliģiju kultūras mantojumu, baudīt mākslu gan muižās, gan baznīcās, gan pilīs un muzejos. Dažās vietās paredzēti arī cienasti un tirdziņi. Visaptverošs ir arī pasākuma tēmu – mantojuma aizsardzības sistēmas simtgades – atspoguļojošo mantojuma objektu kopums.

Dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu. Ropažu novads, Stopiņu pagasts, bijusī dzelzceļa līnija Rīga-Ērgļi, pie Upeslejām.
Dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu. Ropažu novads, Stopiņu pagasts, bijusī dzelzceļa līnija Rīga-Ērgļi, pie Upeslejām. Foto: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Apmeklētāji aicināti iepazīst gan industriālo mantojumu, gan arī arhitektūras, mākslas, arheoloģisko, vēstures un pilsētbūvniecisko mantojumu. Ikkatrs no objektiem reprezentē daļu no kultūras pieminekļu aizsardzības Latvijā vēstures, tas stāsta par vērtību atpazīšanu un neatlaidīgu darbu to saglabāšanā. Eiropas kultūras mantojuma dienas sniedz iespēju iepazīt vēl nezināmo un arīdzan palūkoties jaunām acīm uz jau zināmām un it kā labi pazīstamām vietām.

Plašāk ar programmu iespējams iepazīties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes tīmekļa vietnē. Katrs no pasākumā iesaistītajiem objektiem programmu plāno individuāli un apmeklējuma laiki atšķiras. Daļā no aktivitātēm nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, tāpēc aicinām interesentus jau laikus iepazīties ar piedāvājumu.

Vēsturiskās "Trīs brāļu" ēkas Vecrīgā.
Vēsturiskās "Trīs brāļu" ēkas Vecrīgā. Foto: Agnese Gulbe / LETA

Cilvēkiem, kur vēlas izzināt kultūras mantojumu un tā aizsardzības vēsturi Latvijā padziļinātāk, noteikti jāiepazīstas ar ikgadējo Eiropas kultūras mantojumu dienu bukletu, kas pieejams iestādes tīmekļa vietnē, kā arī pasākuma laikā jānāk ciemos uz "Trim brāļiem" – vietu, kur mājo mantojuma aizsardzība.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis piedalās pasākumā, kurā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 104. dzimšanas dienā pie bibliotēkas ēkas fasādes piestiprina valsts aizsargājama kultūras pieminekļa zīmi.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis piedalās pasākumā, kurā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 104. dzimšanas dienā pie bibliotēkas ēkas fasādes piestiprina valsts aizsargājama kultūras pieminekļa zīmi. Foto: Paula Čurkste/LETA

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis stāsta: “Ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi kopš Eiropas kultūras mantojuma dienu radīšanas. Šī skaistā, mantojuma ideālus vienojošā tradīcija ik gadu septembrī iekustina vairāk nekā 20 miljonu cilvēku prātus, dodot piepildījumu Eiropas identitātes labākai izpratnei. Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Latvija katru gadu, jau kopš 1995. gada, izvēlas kādu nozīmīgu tēmu, cenšoties sniegt pozitīvas pārsteiguma sajūtas, atvērt vērtīgu un iedvesmojošu objektu durvis, stiprināt zināšanas, un nepazaudēt pieredzi.

2023. gada mantojuma dienu tēmas izvēlē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes prioritārais uzdevums ir pievērst īpašu uzmanību Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas simtgadei, savukārt pārvalde pati atzīmēs savas pastāvēšanas 35 gadu jubileju.”

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu