Sarīkojuma atklāšanā LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone atskatījās uz žurnāla pirmsākumiem un attīstību, uzsverot, ka pirmajā numurā pieteiktās tēmas – literatūra, folklora, māksla – nemainīgi palikušas žurnāla tematisko interešu vidū, laika gaitā iekļaujot arī vides un digitālās humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes, vēsturi, tādējādi aptverot plašāko tēmu loku Latvijas akadēmisko žurnālu vidū.

Žurnāla galvenais redaktors Jānis Oga (kopš 2023) uzsvēra, ka žurnāla dibinātāja un izdevēja LU LFMI un veidotāju noietais ceļa posms ir nozīmīga daļa no Latvijas sociālo un humanitāro zinātņu vēstures kopumā, par spīti mainīgiem un neparedzamiem, bieži vien minimāliem finanšu resursiem; žurnāls arī sekmējis LU LFMI saņemto augstāko atzīmi Latvijas zinātnes institūtu starptautiskajā novērtējumā 2021. gadā.

Sarīkojumā piedalījās žurnāla iepriekšējie redaktori Elita Grosmane (1998–2002), Kārlis Vērdiņš (2011–2012), Artis Ostups (2019–2022), redkolēģijas locekļi un redakcijas darbinieki, autori, sadarbības partneri un lasītāji.

Svētku dalībnieki noklausījās Latvijas Universitātes prorektores humanitāro un sociālo zinātņu jomā Inas Druvietes apsveikumu:

“Sveiciens jubilejā! Žurnāls “Letonica” ir spilgts apliecinājums latviešu zinātnes briedumam mūsu valsts pastāvēšanai svarīgā darbības laukā – humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Sadarbība dažādu nozaru speciālistu starpā, kopīgs Latvijas un ārvalstu kolēģu veikums, augsta zinātniskā kvalitāte un starptautisks novērtējums – tik daudz panākts 25 gadu laikā! Un žurnāls vizuāli ir tik skaists! Latvijas Universitāte pateicas žurnāla autoriem, rediģētājiem, izdevējiem un vēl veiksmīgu darba turpinājumu!”

Sveicēju vidū bija Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela un prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe; kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” redakciju LU LFMI sumināja un atmiņās par žurnāla sākotni dalījās tā pirmo astoņu numuru galvenā redaktore Elita Grosmane un redakcijas darbiniece Kristiāna Ābele; žurnāla izdevējiem un veidotājiem panākumus vēlēja literatūrzinātniece un ilggadēja LU LFMI pētniece Dzidra Vārdaune.

Žurnāla “Letonica” 50. numura saturs atspoguļo humanitāro un sociālo zinātņu ikdienu un piedāvā nozaru jaunākos pētījumiem. No 16 rakstu autoriem trīs ir LFMI pētnieki, 13 – citu zinātnisko institūciju zinātnieki, apliecinot savstarpēju ieinteresētību un sadarbību gan individuālā, gan institucionālā ziņā pētījumu un zinātnisku projektu jomā.

50. numurā publicēti šādi pētījumi:

Viesturs Zanders (LU Sociālo zinātņu fakultāte, Latvijas Nacionālā bibliotēka) “Latviešu Nacionālā fonda publikācijas un padomju dezinformācija”

Valdis Tēraudkalns (LU Teoloģijas fakultāte) “Viena grāmata divās politiskās sistēmās: Bībele latviešu valodā 20. gadsimta 50. un 60. gados”

Sniedze Kāle (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts) “Padomju Krievijas Latviešu kreisās mākslas frontes liktenis – sliktenis”

Austra Avotiņa (LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte) “Eiženija Heniša un bērnu grāmatu māksla Latvijā 20. gadsimta 50. un 60. gados”

Gatis Ozoliņš (LU LFMI) “Dzīvot pilsētā: pilsētas folkloras naratīvi”

Ieva Vīvere (LU LFMI) “Muzicējot valsts ietvarā: slāvu ansambļi Latvijas amatiermākslas sistēmā”

Rūta Muktupāvela, Lolita Ozoliņa un Ieva Vītola (Latvijas Kultūras akadēmija) “Latvijas jaunatklātie pilskalni kultūridentitātes un vietas piederības kontekstā”

 Ieva Garda-Rozenberga (LU LFMI) un Uldis Neiburgs (LU Latvijas vēstures institūts) ““Katiņ, šodien šaus čigānus, mūc!” Nevardarbīgā pretošanās, rīcībspēja un vieta romu genocīda laikā Latvijā”.

Jaunākās literatūras apskatā lasāmas recenzijas par vairākām monogrāfijām – Zanda Gūtmane (Liepājas Universitāte) aplūko Anitas Rožkalnes pētījumu “Brīvie vektori. Versija par Gundegu Repši” un Zitas Kārklas pētījumu “Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģeneoloģija latviešu rakstnieču prozā”. Ivars Ijabs (LU Sociālo zinātņu fakultāte) izvērtē Benedikta Kalnača monogrāfiju “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” un Inguna Daukste-Silasproģe (LU LFMI) analizē kolektīvo monogrāfiju “Grāmata Latvijai ārpus Latvijas” Viestura Zandera zinātniskajā redakcijā.

Kaspars Kļaviņš (LU Humanitāro zinātņu fakultāte) recenzē Aijas Taimiņas sastādīto katalogu “Garlībs Merķelis. Rokraksti. Seniespiedumi. Grafikas darbi”. Literatūras apskatu noslēdz vēsturnieka Mārtiņa Mintaura pārdomas par Ivara Ijaba grāmatu “Nepateicīgie. Latviešu politiskās domas pirmsākumi Eiropas kontekstos”.

Žurnāla 50. numurs izdots ar Latvijas Universitātes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu (VKKF atbalstījis žurnāla izdošanu visu 25 gadu garumā).

“Letonica” ir starpdisciplinārs zinātnisks žurnāls, kas iznāk kopš 1998. gada. Žurnālā tiek publicēti raksti humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Visi žurnālā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti. Žurnāls ir indeksēts Scopus, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

Žurnāla “Letonica” numurus var iegādāties lielākajās Latvijas grāmatnīcās, LNB Draugu telpā un LU LFMI apgādā Rīgā, Mūkusalas ielā 3. Žurnāls lasāms arī elektroniski brīvpieejā.