Kā ierasts, pēc triju stundu garā iestudējuma noskatīšanās teātra vadība aicināja uz pirmizrādes banketu.

Foto: Pieņemšana pēc “Leopoldštate" pirmizrādes

Sapulcējušos viesus un prominences sveica Dailes teātra direktors Juris Žagars: “Manuprāt, šis ir unikāls notikums. Šāda veida izrāde šajā teātrī nav redzēta gadiem. Šovakar viens žurnālists man teica: “Mūsdienās tas jau ir avangards – iestudēt šādu teātri. Paldies, Džon, ka tu piekriti iestudēt pie mums un tieši šo lugu. Tajā ir ietvertas ļoti nopietnas un jūtīgas tēmas un mēs ar skatītājiem par tām runājam daudz citādākā veidā, nekā esam pieraduši darīt. Jau tad, kad sākām strādāt pie šī iestudējuma, tu teici, ka šo lugu nav nepieciešams interpretēt – mums vienkārši ar to jāstrādā, lai nesabojātu. Un, visbeidzot, es vēlos pateikties, cik daudz tu esi devis mūsu aktieriem, atzīstot viņu prasmes, novērtējot tās augstākajā līmenī. Tas viņiem noteikti daudz nozīmē. Kad es to viņiem mēdzu teikt teātra gaitenī, viņi par to nereti mēdz tikai pasmieties...”

Savā pateicībā dalījās arī pats režisors: “Vēlos pateikt paldies Dailes teātrim par aicinājumu šeit strādāt. Tā bija brīnišķīga pieredze un uz katru mēģinājumu es nācu ar prieku un interesi. Protams, esmu jau tajā vecumā, kad man jāatzīst, ka esmu strādājis ar ļoti daudzām teātra kompānijām visā plašajā pasaulē. Par Dailes teātra trupu es varu droši teikt – es labprāt strādātu kopā vēlreiz un jebkurā laikā! Īpaši man patika humora izjūta, kura valdīja kolektīvā, aktieru inteliģence un gaišums. No viņu puses allaž tika uzdoti interesanti un padziļināti jautājumi.”

Sera Toma Stoparda pavisam nesen sarakstītā “Leopoldštate” ir viens no ievērojamākajiem un apspriestākajiem jaunāko laiku dramaturģijas darbiem. Autors pats uzskata, ka lugā ne tikai koncentrēti aprakstījis pats savas dzimtas likteni, bet arī izteicis desmitiem gadu uzkrāto radošo potenciālu. “Leopoldštate” ir kādas ebreju ģimenes sāga, kas savijas notikumos un pārdzīvotajā, un stāsta par dzimtas izdzīvošanu cauri 20. gadsimta lielākajām cilvēces katastrofām un neprātam.

Džons Malkovičs norāda: “Šī luga apvieno divas spēcīgas pretrunas. Vīne 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uzskatāma par modernās pasaules šūpuli, kur attīstījās zinātne, māksla, dizains, literatūra, ekonomika, te pulcējās gaišākie prāti, un vienlaikus šajā periodā pastāvēja viena no baisākajām un lielakajām mūsdienu pasaules traģēdijām un neaprakstāma necilvēcība. Un mums tas arvien jāņem vērā. Izrāde ir kā dzīva būtne, tā katru vakaru izdzīvo savu dzīvi un domāju, ka šis stāsts spēs uzrunāt daudzus skatītājus.”

Par tuvākajām izrādēm plašāka informācija meklējama Dailes teātra tīmekļa vietnē.