Krājumā īpaši uzsvērtas mūsdienu biopolitiskās norises, kas iekļaujas it kā marginālos fenomenos. Vienlaikus tās parāda, kā šķietami mazsvarīgas norises savijas tagadnē nozīmīgos fenomenos.

Ar jēdzienu “biopolitika” saprot politiskas attiecības starp konkrētu politisko pārvaldi un tās pakļautībā esošā apvidus iedzīvotājiem. Šajās attiecībās politika un nostabilizētās tiesības vērtē dzīvi, pamatojoties uz uztvertajām apkārt notiekošo procesu konstantēm un iezīmēm.

Grāmatā aplūkota “jaunās pasaules” tapšana: vēsturiskā Jaunā pasaule un tās veidošana 20. gadsimtā, kā arī modernā biopolitika un nekropolitika kā tās sastāvdaļa. Te jāpiebilst, ka nekropolitika nozīmē sociālā un politiskā spēka izmantošanu, lai noteiktu, kā daži cilvēki var dzīvot un kā dažiem jāmirst.

Šo pētniecības virzienu aizsācis kamerūniešu vēsturnieks un politiskais teorētiķis Akils Mbembe (1957), kurš uzsvēra plantāciju verdzību kā vienu no pirmajiem biopolitikas eksperimentiem. Kolonija viņa skatījumā ir izņēmuma stāvoklis, savukārt kolonijas pastāvēšana pati par sevi acīmredzot ir vienādojama ar nekropolitiku, kuru raksturo cilvēka eksistences instrumentalizēšana (galvenokārt praktiska pielietojuma kā galvenās vērtības atzīšana).

Vēl esejās aplūkotas dažādās vēstures, kritiskā vēsture un kristietības nozīme (piemēram, Frīdriha Nīčes gadījums); “dzīves reformēšana”, “krievu kosmisms” un mūsdienu atbalsis; filozofs Valters Benjamins, viņa idejas un uzturēšanās Rīgā; latviešu filozofes Mildas Palēvičas (1889-1972) idejiskie meklējumi un vēsturiskais novietojums; pasaules mājīgošanas iespējas; Džuzepes Tomazi di Lampedūzas filozofiskie uzskati un saikne ar Latviju.

Krājums vedina pārdomāt dažādos kultūras fenomenus un to mūsdienīgo pastāvēšanu, kā arī politiskās tehnoloģijas. Vienlaikus grāmata ļauj apzināties līdz šim neapzinātās mūsdienu likumsakarības un pievērš uzmanību Latvijas kultūras vēsturē novārtā atstātām personām un lielumiem. Grāmata ir ne tikai filozofiski vēsturiska rekonstrukcija, tā varētu rosināt diskusijas par Latvijā pastāvošo atbilstīgo fenomenu apjēgsmi, izpēti un turpmāko rīcību.

Literārais redaktors un korektors: Arturs Hansons. Sērijas dizains: Anna Aizsilniece. Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Igors Šuvajevs līdz šim publicējis 13 monogrāfijas, vairāk par 50 sastādītām un tulkotām grāmatām, vairāk par 400 rakstiem. Saņēmis Austrijas Goda krustu zinātnē un mākslā (2015), Eiropas Zinātņu un Mākslas Akadēmijas balvu Felix (2001).