"Reputācija ir ļoti svarīga, jo tā palīdz piesaistīt gan skatītājus, gan sponsorus. Ar "lūzeriem" neviens negrib pīties. Emocionāli runājot, man sāp, ka šīs turbulences ir iedragājušas teātra nozares prestižu, ka mēs esam tādi "vienmēr ar kaut ko neapmierināti"," sacīja Žagars.

Runājot par piedāvājumu izteikšanu citu teātru aktieriem, par ko kritiku ir saņēmis pats Dailes teātris, Žagars sacīja, ka, līdzko medijos parādījās pārējo teātru sašutums un ziņa, ka vienmēr ir bijušas nerakstītas vienošanās, ka viens teātris nepiedāvās otra teātra jaunajiem aktieriem darbu, un tāda kārtība ir bijusi gadiem, Konkurences padome tūliņ atsūtījusi vadlīnijas, ka tā nedrīkst. Arī teātra nozarē, tāpat kā jebkurā citā, nedrīkst būt prakse, ka viens darba devējs neuzrunā cita darba devēja darbiniekus, jo ir kādas nerakstītas vienošanās. Tas būtu smags Eiropas konkurences tiesību pārkāpums, jo brīva darbaspēka konkurence ir attiecināma pilnībā uz visām nozarēm, tostarp teātriem, un te nevar būt atrunas par ētiku.

"Šis precedents ar "troksni", kas sacēlās sakarā ar Dailes teātra izteiktajiem darba piedāvājumiem citu teātru aktieriem, manuprāt, beidzās ar nesliktu iznākumu, jo ieviesa zināmu skaidrību par procedūru," rezumēja Žagars, piebilstot, ka atsevišķu kolēģu reakcijas gan ir grūti uzskatīt par korektām.

Savukārt runājot par "troksni", kas ir sacelts ar jauniecelto Nacionālā teātra (NT) direktoru Māri Vītolu, Žagars norādīja, ka process, kādā tika izvēlēts jaunais NT direktors, iespējams bija par daudz birokratizēts, kas nav pareizi, jo teātra uzdevums ir radīt labu mākslu, ko cita starpā var pārdot, tādēļ neder birokrātiski formāls vadītāja izvēles process, kā tas, iespējams, ir citās valsts kapitālsabiedrībās. Pēc viņa domām labāk būtu, ja konkursa komisijā pamatā būtu nevis ierēdņi, bet nozares profesionāļi, kas lēmumus pieņem, zinot nozari no iekšienes un tādēļ labāk prognozējot rezultātu.

"Tāpat es domāju, ka komisijai noteikti jāvērtē pretendentu reputācijas riski. Māra Vītola gadījumā man ir jautājums, vai tiešām neviens no komisijas neizvērtēja tos faktus, kurus dienasgaismā izcēla žurnālisti. Visticamāk, ka šajos ziedojumos Vītolu uzņēmumiem nav nekā nelikumīga, tomēr būtu bijis labi, ja komisija būtu uzdevusi jautājumus, jo visa informācija ir publiska un pieejama "Lursoft", un viņam būtu iespēja daudz ko izskaidrot arī komisijai, tādējādi šo tēmu vēlāk noņemot no dienaskārtības," sacīja Žagars.

Viņš gan uzsvēra, ka uz teātra direktora amatu var pretendēt tikai tad, ja nāk ar savu māksliniecisko programmu. Tādēļ, ja pretendents pats nav režisors, tad viņam jānosauc konkrēts uzvārds tam cilvēkam, kurš šo māksliniecisko programmu īstenos un ar kuru viņam ir vienošanās par to. Žagars pieļāva, ka Māris Vītols nevarēja zināt, ka līdzšinējam NT mākslinieciskajam vadītājam Elmāram Seņkovam 1.augustā beidzās līgums, tomēr Vītolam vajadzēja pajautāt Seņkovam, vai viņš sevi redz jaunajā komandā. Tāpat konkursa komisijai tomēr vajadzēja vismaz noskaidrot, kāda ir teātra kolektīva attieksme pret "top" kandidātiem, lai saprastu, kāda ir "temperatūra" kolektīvā.

Savukārt Liepājas teātra gadījumā, kad teātra aktieri atklātā vēstulē Liepājas pašvaldības vadītājam Gunāram Ansiņam pauda aicinājumu pašvaldībai izsludināt atklātu konkursu uz valdes locekļa un mākslinieciskā vadītāja vietām, pašvaldība esot nonākusi situācijā, no kuras nav citas izejas.

"Ja streiko aviokompāniju stjuarti, varbūt vēl var rast risinājumu, bet, ja streiko vairākums pilotu, tad viss ir beidzies. Un Liepājas teātrī bija šāds "pilotu streiks". Ja liela daļa aktieru pasaka, ka vairs nevēlas strādāt ar konkrēto direktoru, tad vadībai - Kultūras ministrijai vai konkrētajā gadījumā Liepājas pašvaldībai - lielu manevra iespēju vairs nav," atzina Žagars.