Foto: Ieskats grāmatas "Astoņas mīlestības" atvēršanas svētkos

Grāmata ir ļoti patiesa, izstāstot, kā jauna meitene izaug par elegantu sievieti un spēcīgu personību. Tomēr šis darbs nav autobiogrāfija. Galvenās varones pieredze izmantota, lai ilustrētu, kā veidojušās viņas pārliecības un attieksme pret dzīvi. Elita par savu vadmotīvu ir pieņēmusi samuraju 10. bausli, un tas vēsta: “Viss, kas ar tevi notiek, ir tev vajadzīgs.”

Garīgie meklējumi Elitu ved tālu projām pasaulē, un, mājās pārnākot, viņas personība ir vēl spēcīgāka. Grāmatā teikts: “…man vienmēr ir bijusi sava vīzija. Man nekad nav bijis svarīgs rezultāts, bet gan virzība. Jo bez virzības nav attīstības.”

Līdztekus autores pašattīstības meklējumiem grāmata ir interesanta arī ar sava laika un noteiktas sabiedrības daļas atspoguļojumu, tikumu un paradumu, modes un sadzīves aprakstiem. Tajā aptverts gana plašs laika posms no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākuma līdz gadu tūkstošu mijai. Tāpat ir interesanti sekot līdzi, kā, mainoties valsts iekārtai, mainās viss: kādas jaunas prioritātes izvirzās sabiedrībā, par ko cilvēki uztraucas un pēc kā tiecas.

Grāmatas nosaukums “Astoņas mīlestības” provocē domāt, ka šis nu būs viens mīlas kaislību pilns stāsts. Taču paralēli tam romānu caurvij atklāsmes par cita veida ļoti nozīmīgām mīlestībām. Elita grāmatā aicina: Nemainīsim citus, mainīsimies paši. Tikai pieņemot pārbaudījumus, ko uzliek dzīve, ir iespējams sasniegt harmoniju. Dzīves jēga ir pati dzīve, veidota no piepildītiem mirkļiem.

Grāmatas noformējumam ir izmantota grāmatas autorei Elitai Drākei ļoti nozīmīga mākslinieces Ivetas Tirzītes glezna, kura tēlaini pauž romāna prototipa tiekšanos pēc dziļuma, gaismas un skaidrības. “Dzīves patiesība ir šāda: ja ir daudz pārbaudījumu, vienmēr līdzās ir kas tāds, kas dod prieku. Viss atkarīgs no tā, ko paši izvēlamies – saskatīt pozitīvo sev apkārt vai ļauties negācijām un sevis žēlošanai. Ja dzīvojam saskaņā ar sevi, katru rītu mostamies laimīgi, sakot paldies.”

Pieejama arī e-grāmata.