Kādas vērtīgas atziņas esam guvuši no centieniem apkarot Covid-19?

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: ALEX PLAVEVSKI/EPA

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi cilvēku dzīvi ne tikai Latvijā, bet arī visā plašajā pasaulē. Pēkšņais vīrusa uzliesmojums 2020. gada sākumā izraisīja gan plašu paniku, gan arī bailes. Uz laiku apstājās neskaitāmu uzņēmumu darbs, tika slēgtas izglītības iestādes un ierobežotas cilvēku sociālās aktivitātes. Pandēmija ietekmēja visus dzīves aspektus, sākot no garīgās veselības un beidzot ar ekonomiku.

Pēkšņā ikdienas dzīves ritējuma apstāšanās kļuva arī par izaicinājumu daudziem cilvēkiem, izraisot neapmierinātību, stresu un depresiju. Lai gan pandēmija radīja ievērojamas problēmas, tā parādīja arī cilvēku noturību un spēju pielāgoties sarežģītām dzīves situācijām.

Amerikāņu režisora, pētnieciskā žurnālista un literatūras autora Deivida Frensa dokumentālā filma "How to Survive a Pandemic" stāsta par globāliem centieniem izstrādāt un izplatīt vakcīnas pret koronavīrusu.

Pirmajā dokumentālās filmas daļā, kas tika filmēta 2020. gadā, Frenss seko korespondenta Džona Koena gaitām, kurš intervē politikas veidotājus un pētniekus, kas sacenšas ar laiku, lai radītu un apstiprinātu vakcīnas pret Covid-19. Kā saviem intervējamajiem stāsta Koens, viņš šobrīd konstruē "laika kapsulu".

Pretstatā ierastajai korporatīvajai konkurencei kāda no vakcīnas izstrādātājām norāda, ka ir ļoti "ļoti atvieglota", redzot, ar kādu degsmi strādā arī citi izstrādātāji. Vēl kāds vakcīnu ražotājs televīzijā paziņo, ka "šis nav īstais laiks pelnīt naudu", uzsverot, cik svarīgi to padarīt pieejamu ikvienam.

Dokumentālās filmas pirmā daļa atklāj arī to, ka jau tajā brīdī, kad Covid-19 vakcīnas vēl bija tikai izstrādes procesā, bija pazīmes, kas liecināja par potenciālajām problēmām nākotnē, piemēram, ASV lēmums izstāties no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), protesti pret ASV galveno ekspertu infekcijas slimību jautājumos Entoniju Fauči u.c.

Korespondents Džons Koens, kurš plašākai sabiedrībai ir pazīstams arī ar saviem ziņojumiem par HIV/AIDS epidēmiju, skaidri atgādina, ka pat pēc tam, kad bagātajās valstīs bija pieejamas efektīvas ārstēšanas metodes, bija nepieciešami vēl vairāki gadi, līdz tās sasniedza pasaules reģionus ar zemākiem ienākumiem, piemēram, Subsahāras Āfriku.

Ja dokumentālā filma "How to Survive a Pandemic" būtu skatītājus iepriecinošs grāvējs, tad tas varētu beigties jau brīdī, kad pirmās automašīnas, kas pildītas ar vakcīnām pret koronavīrusu, pamet uzņēmuma "Pfizer" rūpnīcu Kalamazū, vēsta ASV izdevums "The Hollywood Reporter", taču tā tas nenotiek.

Dokumentālās filmas notikumi otrajā daļā risinās arī ārpus Amerikas Savienoto Valstu robežām – Dienvidāfrikā, Indijā un Šveicē, vēstot par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) nespēju nodrošināt Covid-19 vakcīnu vienlīdzīgu pieejamību visos pasaules reģionos un ražotāju nevēlēšanos atteikties no patentiem. Tiek aplūkots arī jautājums par bagāto un attīstīto valstu nevēlēšanos dalīties ar vakcīnām ar pasaules nabadzīgākajām valstīm, neskatoties uz zinātnieku aicinājumiem ne tikai uz altruismu, bet arī pašlabumu. Kā zināms, vakcīnu vienlīdzīga pieejamība pasaulē bija ātrākais veids, lai atgrieztos pie ierastā dzīves ritējuma.

Dokumentālā filma "How to Survive a Pandemic" sniedz vairākas atziņas, ko mēs varam mācīties no vispasaules centieniem apkarot Covid-19.

Pirmkārt, tiek uzsvērta nepieciešamība valstīm sadarboties, lai cīnītos pret pandēmijām. Covid-19 vakcīnas izstrādei un izplatīšanai bija nepieciešama sadarbība starp zinātniekiem, politikas veidotājiem un pētniekiem no visas pasaules. Otrkārt, tiek uzsvērta zinātnes kritiskā loma pandēmijas apkarošanā. Vakcīnas izstrāde bija iespējama, pateicoties zinātniskajai pētniecībai un inovācijām.

Tiek uzsvērta arī nepieciešamība veidot spēcīgu sabiedrības veselības infrastruktūru, lai reaģētu uz pandēmijām. Valstis ar stabilām sabiedrības veselības sistēmām bija labāk sagatavotas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. Visbeidzot, svarīgi īstenot arī vienlīdzīgu vakcīnu un resursu sadali, jo pandēmija vissmagāk skāra tieši pasaules nabadzīgākās valstis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu