Vilcāne par laiku pansionātā: "Tā nebija nekāda medusmaize..." (1)

Intervijā žurnālam "Ieva" dziedātāja atminas to ziemu, kad aizgāja viņas vīrs Jurijs Skops un viņa nonāca slimnīcā. 

"Tas bija smags laiks. Sākās ar to, ka es salauzu gūžu. Esmu pīpētāja, un, kad eju ārā pīpēt, tad skatos debesīs un skaitu zvaigznes. Te visur ir celiņi, bet es pa tumsu iekāpu zālē, paslīdēju, un – babah! Abas kājas gaisā, un lauzu veselu, stipru kaulu.

Lūzums bija drausmīgs!

Bet man laimējās ar ātrajiem – mani taču varēja aizraut uz Talsiem vai Tukumu, bet viņi izlēma vest uz Rīgas 2. slimnīcu. Es biju pusnemaņā, kad mani aizveda. Un paldies ķirurgam Leonam Zariņam!

Kad nokļuvām slimnīcā, viens ķirurgs teica: nē, es neoperēšu, viņa noasiņos.

Mans ķirurgs klusēja, klusēja un tad teica: labi, es viņu trīs dienas gatavošu, un pirmdien būs operācija. Tā bija ļoti smaga trīsarpus stundu gara operācija. Paldies Dievam un dakterim Zariņam! Smags laiks, ko man negribas atcerēties.

Tad sākās stāsts ar manu vīru, un tas ilga gadu. Faktiski arī Jura nāvei es biju gatava, es viņu palaidu jau pirms tam.

Negribas skatīties atpakaļ – bija ļoti grūti, bet tas ir beidzies," atklāj Vilcāne.

Toreiz ziņās rakstīja, ka Vilcāne nonākusi aprūpes namā. Viņa saka: "Es atkopos, paldies Dievam! Dievs mani ir apveltījis ar prātu, un tur man tas prāts apskaidrojās.

Dzīve pansionātā nebija nekāda medusmaize, un tie citi kaut kur klīda, bet es ar savām grāmatām sēdēju istabā un ņēmu no pansionāta to, ko man vajadzēja.

Gāju uz vingrošanu, ar pāris cilvēkiem sadraudzējos, bet pārējo centos neredzēt."

Vilcāne zinājusi, ka atrodas pansionātā tikai uz laiku, jo viņas māja bija nopirkta jau tad, kad vīrs vēl bija dzīvs.

Vilcāne gandrīz piecus gadu desmitus bijusi saistīta ar skatuvi. Jaunu pagriezienu Margaritas Vilcānes radošajā dzīvē iezīmēja Raimonda Paula "Baltā saule" – 1970. gadā dziesma uzvarēja "Mikrofona" aptaujā.

Vilcāne dzimusi 1940. gada 16. decembrī Tomskā. Krievijā. Lielākos panākumus dziedātāja guvusi 60. un 70. gados, duetā ar Ojāru Grinbergu dziedot Raimonda Paula komponētās dziesmas.

1962. gadā Margarita kļūst par Latvijas Filharmonijas solisti. No 1962. līdz 1969. gadam viņa ir estrādes ansambļa "Rīga" dziedātāja. Kopš 1967. gada dzied duetā ar Grīnbergu, bet 1966. gadā piedzimst dēls Andris, kas vēlāk kļūst par mūziķi. Trīsdesmit gadus vēlāk 1996. gadā iznāk albums "Ģimeniska debija", kur Margarita dzied sava dēla komponista Andra Vilcāna dziesmas.

Vairāk lasi žurnāla "Ieva" 27. septembra numurā!