Pirms 1999. gadā Pēteri Ķimeli uzņēma Karaliskajā Mākslas akadēmijā Stokholmā, viņš nodarbojās ar skaņu mākslu, taču, pateicoties savam profesoram Eberhardam Holam, sāka pievērsties videomākslai.

Radošās darbības loks, kurā mākslinieks darbojies, aptvēris plašu mediju spektru: video un tīmekļa mākslu, scenogrāfiju, performances un instalāciju. 

2014. gadā debitējis spēles kino žanrā ar īsfilmu "Notikums Kālija parkā", pēc pieciem gadiem uzņēmis dokumentālo filmu "Tēvi '88". Kā montāžas režisors sadarbojies ar režisoriem Vitāliju Manski ("Radinieki", 2016), Ivo Briedi ("Nacionālais pieskāriens", 2014), Alisi Zariņu ("Pēdējais zvans", 2014) un arī ar savu māti, teātra režisori Māru Ķimeli ("Filma", 2012, otrs režisors – Ivo Briedis). 

Pētera Ķimeļa videodarbi iekļauti vairākos skatuves mākslas iestudējumos. Daži no tiem: Riharda Vāgnera "Klīstošais holandietis", režisors Andrejs Žagars, Latvijas Nacionālā opera, 2003. gads; Deas Loeres "Klāras sakari", režisors Gintars Varns, Dailes teātris, 2005. gads un Sergeja Prokofjeva "Pelnrušķīte", horeogrāfs Radu Poklitaru, Latvijas Nacionālā opera, 2005. gads. 

Portāls TVNET izsaka līdzjūtību Pētera Ķimeļa tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.