Pasākums būs daļa no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstītā projekta “LYRA”, kas paredzēts bērniem un jauniešiem. Tādējādi tā apmeklējums ir bezmaksas.

Nídia, savulaik pazīstama kā Nídia Minaj, ir portugāļu elektroniskās mūzikas producente un DJ, kas strādā tieši “kuduro” – deju mūzikas apakšžanrā, kas radies Angolā, kur dominē portugāļu valoda, un kas attīstījies līdztekus deju stilam ar tādu pašu nosaukumu. Būdama gan ievērojama mūziķe, gan mākslinieku biedrības un izdevniecības Príncipe Discos dalībniece, mūziķe ir nozīmīga portugāļu pagrīdes deju mūzikas scēnas pārstāve.

Medijs Pitchfork par Príncipe Discos raksta sekojoši: “Pēdējās desmitgades laikā tādi apvienības Principe mākslinieki kā DJ Marfox un Nídia ir kā ar elektrošoku iekustinājuši klausītāju pūļus visapkārt pasaulei.”

Savukārt medijs Vice par Nídia raksta sekojoši: “Šo mūziķi droši varam nodēvēt par mākslinieciski uz nākotni vērstu, uzlecošu Príncipe Discos zvaigzni.”

Nídia pirmais fiziskā formātā izdotais albums “Danger” tika iekļauts žurnāla The Wire 2015. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā. Mūziķe ir sadarbojusies arī ar zviedru superzvaigzni Fever Ray, radot mūziku albumam “Plunge”, un par šo darbu arī saņēmusi Grammi, proti, Zviedrijas Grammy balvas ekvivalentu. Producente saņēmusi arī Lielbritānijas “AIM” balvu kategorijā “Labākais neatkarīgās mūzikas remikss” par viņas remiksu dziedātājas Lafawndah skaņdarbam “Tourist”.

Viņas veikuma nesenākais izlaidums ir 13. septembrī publicētais singls “E Como?”.

Stiāns Vesterhuss (Stian Westerhus) ir norvēģu ģitārists un dziesminieks. Viņš ir attīstījis individuālu ģitārspēles tehniku, ko dažkārt asprātīgi raksturo kā “demonstrāciju necieņai pret savu instrumentu”, un pielieto to gan abstraktas mūzikas albumos, kā, piemēram, “Earthbound Monochrome”, elektroakustiskā sadarbībā ar beļģu bundzinieku Teunu Verbrugenu (Teun Verbruggen), gan popmūzikas relīzēs, tostarp 2020. gada albumā “Redundance” un šī gada septembrī publicētajā ierakstā “SOTT”. Viņa ģitārspēlē ir patiesi inovatīva, taču viņa estētiskie mērķi ir izteikti emocionāli un pacilāti.

Medijs AllAboutJazz par Vesterhusa ģitārspēli rakstījis sekojoši: ”Solo ģitārspēles kanonā nav daudz lietu, kas jūs spētu sagatavot Stiānam Vesterhusam un viņa albumam “Pitch Black Star Spangled” – tas ir ieraksts, kas pilnībā pārdefinē solo ģitārmūzikas albuma ideju kā tādu.”

Tikmēr žurnālā The Wire atrodams sekojošais viedoklis tieši par Vesterhusa radīto popmūziku:

“Viņš ir spējīgs no čuksta eksplodēt kliedzienā un sekundes laikā atkal pārtapt atpakaļ. Viņa balss ir saviļņojoša – tās veidols robežojas no Tomam Veitsam radniecīgas rūkoņas līdz tīrākajam Džefa Baklija stila falsetam.”

Evita Mandži (Evita Manji) ir grieķu komponiste un skaņu māksliniece, kura savos darbos izmanto skaņu sintēzi un apstrādi, to papildinot ar kormūzikas iedvesmotiem vokāliem, lai radītu klubu mūzikas un abstraktas elektronikas ietonētu popmūziku.

Viņa bilst, ka pašas radītās mūzikas centrālās tēmas ir cilvēka eksistenciālais stāvoklis, klimata pārmaiņas, kvantu fizika un nāve.

Mandži ir uzstājusies tādos novatoriskās mūzikas festivālos kā “Unsound”, “Borderline”, “Rhizom” un “Lunchmeat”, savukārt viņas mūziku publicē ievērojamā Berlīnes izdevniecība PAN. Sarunā ar mediju Dazed Digital Mandži uzsver, ka vēlas, lai viņas radītā mūzika klausītājiem šķistu organiska un dzīva.

Medijs The Face nesenā publikācijā nodēvējis Mandži par “introspekcijas meistari”, kura ar uzsvērtu bezbailību mākslinieciski pārskata savas skumjas. Iespējams, tās atrod kopīgu noti ar bažām par visas pasaules nākotni, kas skaidri ieņēmušas centrālo lomu viņas mūzikas tematikā.

Viņas debijas albums “Spandrel?” ir tematiski veltīts evolucionārām savdabībām – pārmaiņām pasaulē, kas radušās vispārējas attīstības rezultātā, taču nepilda nekādu praktisku funkciju. Māksliniece uzsver, ka šādi “blakusprodukti” tik un tā kļūst par neatņemamu daļu no mums un mūsu pasaules.

8. oktobra koncertā paredzēta arī virkne jaundarbu pirmatskaņojumu. Ar sava kopdarba rezultātiem iepazīstinās norvēģu skaņu mākslnieki Aleksandrs Rishaugs (Alexander Rishaug) un Ingrīda Bjornali (Ingrid Bjørnaali). Aleksandrs darbojas eksperimentālās mūzikas un laikmetīgās mākslas krustcelēs. Viņa darbi nereti ir konkrētām telpām radītās instalācijas, kas izmanto lauka ierakstus un niansētu darbu ar skaļruņiem, kā arī analogos sintezatorus un ģeneratīvu datormūziku. Viņš ir strādājis arī kino, teātra un laikmetīgās dejas sfērā.

Savukārt Ingrīda ir starpdisciplināra māksliniece, kas dzīvo un strādā Oslo. Savos video darbos Bjornali pēta rūpīgi izvēlētus biotopus, eksperimentējot ar dažādām digitālas fotogrāfijas tehnikām. Var teikt, ka viņa digitālā plaknē ievelk mazus fragmentus no dabas, un tajā sekojoši tos pārveido. Viņas daiļrades galvenās tēmas ir digitālo tehnoloģiju neizbēgamība mūsu ikdienā, kā arī šīs tehnoloģijas nespēja adekvāti tvert un demonstrēt dažādu tēmu patieso sarežģītību.

Sākotnējie šī dueta priekšnesuma skaniskās daļas materiāli iegūti Rishauga meistarklasēs bērniem un jauniešiem, kas organizēti projekta "LYRA" ietvaros Rīgā, Daugavpilī un Trumsē (Norvēģijā).

Tikām komponiste Anna Fišere, mākslinieks Miķelis Fišers un rakstnieks Andris Kalnozols radījuši darbu "Dvēseles attīrīšanas iekārta". Skaņu instalācijas, kinētiskas skulptūras, performanču mākslas, laikmetīgās kompozīcijas un uzveduma elementi, par kuriem autori stāsta: “Nevis izrāde, nevis kaut kas cits, bet tieši pneimoterapijas kurss!”

Pirmie darba aizmetņi radās Annas un Miķeļa Fišeru šogad aizvadītajās meistarklasēs bērniem un jauniešiem Rīgā, Liepājā un Trumsē. Vairāki no Rīgā un Liepājā sastaptajiem bērniem piedalīsies arī šajā pasākumā. Autori uzsver, ka darba radīšanas laikā domājuši par bērniem kā par “vienlīdzīgiem radījumiem”, un tas ir paredzēts visdažādāko vecumu klausītājiem.

Visbeidzot, komponists Pēters Ablingers (Peter Ablinger) un perkusioniste Silvija Zitinska (Sylwia Zytynska) prezentēs savus darbus kopā ar jauniešiem un bērniem, kuri tos apguva projekta “LYRA” darbnīcā Rīgā.

Pēters Ablingers periodiski pasniedz kompozīciju Berlīnes Mākslas akadēmijā, no 2012. līdz 2014. gadam bijis pasniedzējs Hadersfīldas Universitātē, un ir bijis viesdiriģents tādiem prestižiem ansambļiem kā Klangforum Wien, United Berlin un Insel Musik Ensemble. Ablingera mūziku izpildījuši tādi prestiži laikmetīgās mūzikas izpildītāji un kolektīvi kā Ērvins Arditi, "JACK Quartet", "Quatuor Diotima" un "Wet Ink".

Silvija Zitinska ir dzimusi Varšavā, un apguvusi klavieru, čella un perkusiju spēli Polijā un Zviedrijā. Viņa spēlē kā laikmetīgo mūziku, tā brīvo improvizāciju; pasniedz perkusijas instrumentu spēli Bāzeles Mūzikas akadēmijā kopš 1985. gada, un ir muzikālajai izglītībai veltītās biedrības Zuhören Schweiz dalībniece un līdzdibinātāja.

Jau vairāk kā desmit gadus viņa ir viena no radio raidījuma “Musik unserer Zeit” vadītāja Šveices stacijā SRF2, un tajā kopā ar kolēģiem komentē jaunākos laikmetīgās mūzikas ierakstus.

8. oktobra pasākums, kurš kultūrvietā "Hanzas Peronā" sāksies plkst. 15:00, ir daļa no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstītā projekta “LYRA”, kas paredzēts bērniem un jauniešiem.

Informācija par plašo festivāla programmu un citiem koncertiem tajā: tīmekļa vietnē. 

Projekts “LYRA” saņem dotācijas 206 256,00 EUR apmērā no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu ietvaros.” Projekta mērķis ir iepazīstināt bērnus un pusaudžus ar eksperimentālo mūziku un iesaistīt viņus tās radīšanā. Tā kā eksperimentālā mūzika pēc būtības ir demokrātiska un nehierarhiska, tā dod iespēju piedalīties mūzikas radīšanā gan mūziku apguvušiem, gan neapguvušiem bērniem. Tā kā projekts sniedzas pāri sociālajām un etniskajām atšķirībām, tas ir arī sociāli iekļaujošs.