Valsts prezidents Rinkēvičs par amata pienākumiem, kas ir brīvāki nekā šķiet: "Īstenībā tā dzīve ir daudz vienkāršāka" (1)

Taujāts par to, vai drīkst būt tik brīvs, kāds ir, piemēram, sociālajos tīklos, un vai tas ir jāsaskaņo, raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Rinkēvičs norāda: “Saskaņot es nesaskaņoju neko. Kaut kādu kritisku piezīmi šad un tad dabūnu, bet tad jau ir par vēlu, jo tas tāpat jau ir ārā. Ja nopietni, nav tik traki.” Prezidents atzīst, ka nereti, komunicējot ar cilvēkiem novados vai galvaspilsētā, saņem jautājumus – vai tad to drīkst un vai tas ir iespējams?

“Īstenībā tā dzīve ir daudz vienkāršāka, nav tik ļoti varbūt ar dažādiem ierobežojumiem vai kaut kādiem aizliegumiem izrotāta, kā daudziem liekas. Bet, protams, ir kaut kādas lietas, kur tu saproti, ka ir robežas. Pašam vien ir jāmēģina saprast, kas ir tas uzvedības modelis, bet, nu, nav tā, ka prezidentam ir tikai viena funkcija – māt ar roku, nesmaidīt, nolasīt runu un labi ātri pazust kaut kur pils dziļumos,” tā Rinkēvičs.

Uz jautājumu par to, vai brīdī, kad pats bijis prezidenta kancelejas vadītājs, skatījies uz ārvalstu modeļiem, kur nereti valda lielāka atvērtība un neielikšana kādā rāmī, Rinkēvičs atbild noraidoši:

“Te ir milzīga atšķirība starp prezidentu un prezidenta kancelejas vadītāju. Ziniet, kancelejas vadītājam vienmēr ir par visu jāuztraucas.”

Tas ietver, piemēram, vai norunātās tikšanās notiks un cilvēki neradīs kādas problēmas. “Jāsaka, ka prezidents Zatlers bija vienkārši ļoti labs prezidents, jo viņš parasti centās ieklausīties. Es tik labs neesmu, es tomēr strīdos vairāk. Beigās tas gala lēmums, protams, ir jāpieņem prezidentam,” piebilst Rinkēvičs.

Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit!