Paralēli darbam grupā Dženija studēja pedagoģiju, tomēr ietekmīgie panākumi ierakstu topos un pārdoto albumu apjoms ņēma virsroku pār jaunās dziedātājas plāniem un studijas tika pārtrauktas. Dženijai tika uzticēts arvien vairāk komponēt dziesmas grupas albumiem. Vēlāk, māsai Linnai negaidīti atkāpjoties no starmešu gaismas, proti, pārtraucot aktīvu dalību grupā, ar Dženijas singlu "Life Is a Flower" 1998. gadā viņai tika piešķirta vadošā vokāla loma turpmākajā “Ace of Base” darbībā.

Tā kā Bergrenu ģimene savu ikdienu vadīja kristīgajās tradīcijās, ticībai Dženijas dzīvē un muzikālajā karjerā ir galvenā loma. Viņa koncertējusi kristīgās mūzikas lielkoncertos kopā ar vīru, kā arī izdevusi albumu kā vokāliste ar zviedru kristīgā roka grupu “Arose”.

Ar Dženiju sarunājamies caur lietotnes Zoom kvadrātekrānu – viņa atrodas lidostā Spānijā, un tieši darbu birums ir pirmā tēma, kuru apspriedīsim šajā attālinātajā sarunā.

Cik aizņemta šobrīd esat koncertdzīves kontekstā, vai darba grafiks ir ļoti noslogots?

Pirmkārt, liels paldies, ka uzaicinājāt mani uz sarunu, esmu priecīga pievienoties. Es pašlaik atrodos savas turnejas vidū, kas norisinās jau kopš aprīļa. Man nav speciālas aģentūras, kas pārdotu biļetes uz maniem koncertiem – viss notiek tikai pēc aktuālā pieprasījuma. Tāpēc man ir ļoti daudz darba. Es uzstājos gandrīz visur. Zviedrijā gan ne tik daudz. Tas savā ziņā ir smieklīgi, bet tas jau ir cits stāsts. Šis ir sarežģīts periods – ir tik daudz darba, bet man tas ļoti patīk, jo man ir iespēja attīstīt gan savu mūziku, gan vokālu. Varu atzīt, ka dzīvoju ļoti labu dzīvi.

Laikā, kad visa pasaule saskārās ar pilnīgi jauniem apstākļiem, kad bija Covid-19 pandēmija – kā tikāt galā ar šo periodu? Kas jums kalpoja par platformu, uz kuras saglabāt veselo saprātu un kas palīdzēja jums attīstīties profesionāli un mākslinieciski?

Man ir ļoti paveicies, ka man ir bijis tik daudz darāmā visā manā dzīvē. Tāpēc, kad pienāca pandēmijas laiks, es pirmo reizi mūžā biju brīva. Taču es nezināju, cik ilgi tas turpināsies. Bet tagad, atskatoties uz pandēmijas ilgumu, tas bija vairāk nekā gads. Man nekad mūžā nav bijis tik daudz brīvā laika.

Es atbraucu mājās un teicu vīram: "Sveiki, es esmu tava sieva, priecājos tevi redzēt!" Bērniem teicu: "Jūs varat mani saukt par mammu. Tas ir mans vārds." (Smejas.) Es jokoju. Es esmu aizņemts cilvēks, bet parasti es rūpējos par attiecībām ar tuviniekiem.