:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)
Bija oktobra vidus, ceturtdienas vakars, un brīdinošiem pikučiem lejup krita pirmais slapjais sniegs. Tartu radošais kvartāls “APARAAT” bija cilvēku pilns, gaisu jauca karstvīna un salijušu televīzijas kabeļu aromāts, bet uz skatuves savu grupas biedru ielokā rosījās populārākais igauņu mūziķis NOËP. Viņa dziesma “City of Young Blood” ir Tartu kā 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas himna, bet viss pasākums kopumā – šī notikuma programmas oficiālā atklāšana.
Kopš 1985. gada daudzām pazīstamām Eiropas pilsētām (dažkārt arī ar saviem reģioniem) ir ticis piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls. Tā ir viena no svarīgākajām un konsekventākajām Eiropas Savienības iniciatīvām kultūras jomā.
“Tartu 2024” ir līdz šim lielākais valstiska mēroga pasākums, kuru rīko ceturtā daļa Igaunijas. Proti, tā norisēs dažādos līmeņos ir iesaistīti 260 tūkstoši cilvēku 11 pilsētās, četros apriņķos un vienā karalistē. Ar pēdējo kategorizējumu domāts reveranss Igaunijas vēsturiskajam nozīmīgumam. Kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākums notiks 26. janvārī, un dažādi pasākumi Dienvidigaunijā notiks līdz pat 2024. gada beigām. Jāpiebilst, ka Tallina Eiropas kultūras galvaspilsētas godu sev piemēroja 2011. gadā.
“Tartu 2024” vienojošais vēstījums: “Izdzīvošanas mākslas” (Arts of Survival) ir koncepcija, kura ietver sevī prasmes, zināšanas un vērtības, kas rosinātu uz nākotni raudzīties gaišāk, galvnokārt fokusējoties uz savdabību, ilgstspējību, darbīgumu un radošo mijiedarbību.
Vai tas nozīmē, ka “Tartu 2024” vairāk aicinās cilvēkus līdzdarboties un radīt pašiem nekā pienest viņiem šiku un krāsainu programmu un šķīvīša ar apzeltītu maliņu? To jautāju kultūras galvaspilsētas mākslinieciskajai direkorei Kati Torpai, kad ceturtdienas rītā ar viņu un citiem latviešu žurnālistiem apsēžamies uz sarunu “APARAAT” kvartāla kafejnīcas “Kuolm tilli” (Trīs dilles) pagrabiņā.