Radīt pašiem, nevis gaidīt pienešanu uz šķīvīša. Piezīmes uz “Tartu 2024” programmas malām

Foto: Andrei Ozdoba
Toms Treibergs
, TVNET Kultūras redaktors
CopyDraugiem X Whatsapp

Bija oktobra vidus, ceturtdienas vakars, un brīdinošiem pikučiem lejup krita pirmais slapjais sniegs. Tartu radošais kvartāls “APARAAT” bija cilvēku pilns, gaisu jauca karstvīna un salijušu televīzijas kabeļu aromāts, bet uz skatuves savu grupas biedru ielokā rosījās populārākais igauņu mūziķis NOËP. Viņa dziesma “City of Young Blood” ir Tartu kā 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas himna, bet viss pasākums kopumā – šī notikuma programmas oficiālā atklāšana.

Kopš 1985. gada daudzām pazīstamām Eiropas pilsētām (dažkārt arī ar saviem reģioniem) ir ticis piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls. Tā ir viena no svarīgākajām un konsekventākajām Eiropas Savienības iniciatīvām kultūras jomā.

“Tartu 2024” ir līdz šim lielākais valstiska mēroga pasākums, kuru rīko ceturtā daļa Igaunijas. Proti, tā norisēs dažādos līmeņos ir iesaistīti 260 tūkstoši cilvēku 11 pilsētās, četros apriņķos un vienā karalistē. Ar pēdējo kategorizējumu domāts reveranss Igaunijas vēsturiskajam nozīmīgumam. Kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākums notiks 26. janvārī, un dažādi pasākumi Dienvidigaunijā notiks līdz pat 2024. gada beigām. Jāpiebilst, ka Tallina Eiropas kultūras galvaspilsētas godu sev piemēroja 2011. gadā.

“Tartu 2024” vienojošais vēstījums: “Izdzīvošanas mākslas” (Arts of Survival) ir koncepcija, kura ietver sevī prasmes, zināšanas un vērtības, kas rosinātu uz nākotni raudzīties gaišāk, galvnokārt fokusējoties uz savdabību, ilgstspējību, darbīgumu un radošo mijiedarbību.

Vai tas nozīmē, ka “Tartu 2024” vairāk aicinās cilvēkus līdzdarboties un radīt pašiem nekā pienest viņiem šiku un krāsainu programmu un šķīvīša ar apzeltītu maliņu? To jautāju kultūras galvaspilsētas mākslinieciskajai direkorei Kati Torpai, kad ceturtdienas rītā ar viņu un citiem latviešu žurnālistiem apsēžamies uz sarunu “APARAAT” kvartāla kafejnīcas “Kuolm tilli” (Trīs dilles) pagrabiņā.

“Tas tā patiešām ir, un šo pieeju mēs iezīmējām jau tad, kad Tartu ieguva savu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2019. gadā,” Kati stāsta. “Mēs sākām ar to, ka izsludinājām vairākas atklātās pieteikšanās (open call). Katrai no tām bija savs konkrēts fokuss: pieteikšanās ar programmas ideju reģioniem, atsevišķi pieteikumi starptautiskajai programmai. Pieteikumi, kas saistīti tieši ar notikumiem Tartu pilsētvidē, un pieteikumi, kuri paredzēti dažādu sabiedrības grupu saliedēšanai un radošajai mijiedarbībai. Iesniegtie projekti bija ļoti dažādi un tieši tas bija tas, ko bijām gaidījuši. Aktivizējās lokālās kopienas, piemēram, Tartu ukraiņu kopiena. Mēs ļoti lielā mērā iesaistām gan Tartu, gan Dienvidigaunijas iedzīvotājus kopumā.”

“Tartu 2024” programma ir sadalīta četros segmentos, un turpinājumā aplūkosim katru no tiem.

Tartu with Earth / Tartu ar Zemeslodi

Šī programmas sadaļa koncentrējas uz nākotni – kā pilsētām un reģioniem nodrošināt cilvēku labklājību, sociālo atvērtību un kultūras pieejamību, saglabājot bagātīgu bioloģisko daudzveidību un tradīciju noturību. Kopskaitā 36 dažādi programmas notikumi mācīs un iedvesmos, kā mūsdienu cilvēkam pašam audzēt pārtiku, atkārtoti izmantot un labot savā mājsaimniecībā izmantojamos rīkus, kā arī lietot vietējai specifikai atbilstošas izdzīvošanas prasmes lielu krīžu gadījumā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu