Ticis galā ar piedzīvoto, līdzīgas epizodes nav atkārtojušās astoņus gadus, līdz Brikmanis atkal nokļuvis, kā viņš raksturo, milzīgā bedrē un caurumā: “Es biju ļoti lielā bedrē arī pēc visiem antidepresantiem. Kad tiku vaļā, es biju tāds nepatīkams, arī ar saviem melnumiem, bez tāda dzīvesprieka. Līdz ar to tad, kad jūtos labi, es baudu dzīvi līdz galam. Es katru dienu mēģinu dzīvot tām piecām minūtēm – kad tu pamosties un redzi sauli. Es tagad esmu izstiepis uz visu dienu, bet ne visas dienas arī šobrīd ir tik saulainas. Tāpēc arī dzīvesprieks man par mazajām lietiņām. Kad tu apzinies, ka labi justies – tas nav pašsaprotami. Ir fantastiski justies labi, kad tev nekas nesāp, tu neģībsti vai viss negriežas – tas ir jāizbauda, absolūti jāizbauda.”
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit!